Azerbaidžāna pieprasīs mūža ieslodzījumu bijušajiem Kalnu Karabahas līderiem
Azerbaidžānas prokuratūra ceturtdien paziņoja, ka grasās pieprasīt mūža ieslodzījumu pieciem bijušajiem kādreizējās pašpasludinātās Kalnu Karabahas republikas vadītājiem un amatpersonām.
LETA
2023. gada septembrī Azerbaidžāna zibenīgas militāras operācijas rezultātā atguva kontroli pār šo strīdus teritoriju, kā rezultātā faktiski visi 120 000 Kalnu Karabahas iedzīvotāju – etniskie armēņi – devās bēgļu gaitās uz Armēniju.
Pēc Kalnu Karabahas sagrābšanas Azerbaidžānas varasiestādes aizturēja vismaz 15 bijušās Kalnu Karabahas amatpersonas, tai skaitā piecas personas, kam prokuratūra plāno pieprasīt mūža ieslodzījumu.
Viņiem ir izvirzītas apsūdzības kara noziegumos, terorismā un vardarbīgā varas sagrābšanā.
Pārējiem apsūdzētajiem draud cietumsodi no 16 līdz 20 gadiem. Nākamā tiesas sēde paredzēta novembra beigās.
Baku karatiesa varētu piespriest mūža ieslodzījumu bijušajam Kalnu Karabahas prezidentam, bijušajam armijas komandierim un viņa vietniekam, bijušajam parlamenta spīkeram un bijušajam ārlietu ministram.
Diviem citiem bijušajiem Kalnu Karabahas prezidentiem notiesāšanas gadījumā draud 20 gadu cietumsods, jo likums aizliedz piespriest mūža ieslodzījumu apsūdzētajiem, kas vecāki par 65 gadiem.
Bijušais Kalnu Karabahas valsts ministrs un Krievijas magnāts Rubens Vardanjans ir apsūdzēts atsevišķi. Viņam izvirzītas vairāk nekā 40 apsūdzības, tostarp par terorisma finansēšanu un bruņotu grupējumu dibināšanu.
Cilvēktiesību aizstāvji šos procesus kritizē kā politiski motivētas paraugprāvas.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien pauda bažas par Azerbaidžānas prokuratūras plānu pieprasīt apsūdzētajiem armēņiem mūža ieslodzījumu. Viņaprāt, tas kaitēs plašākam miera procesam starp abām valstīm.
Starptautiskā tiesa pašlaik izskata pretējas lietas, ko ierosinājušas Armēnija un Azerbaidžāna, apsūdzot viena otru etniskajā tīrīšanā un rasu diskriminācijā Kalnu Karabahā.
Kalnu Karabaha, kas PSRS laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma pastāvēja kā “de facto” neatkarīga armēņu republika.
Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju.
Arī starptautiskā sabiedrība atzina Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts neatzina šī reģiona neatkarību.