“Pirmais Francijas kolonizēto teritoriju neatkarības kustību kongress” Azerbaidžānas galvaspilsētā tika organizēts ar valdības atbalstītās Baku Iniciatīvas grupas (BIG) atbalstu.

Francija ir apsūdzējusi Azerbaidžānu par iejaukšanos tās aizjūras teritoriju iekšējās lietās, tostarp Jaunkaledonijā, kuru maijā satricināja vardarbīgi nemieri, savukārt Azerbaidžāna apsūdz Franciju, ka tā pārlieku draudzīgi izturas pret Armēniju.

“Mums tika dota iespēja paust savu viedokli ar šīs grupas (BIG) starpniecību, kas palīdz neautonomām teritorijām virzīties uz dekolonizāciju,” jūlija sākumā norādīja Korsikas separātistu partijas “Nazione” pārstāvis Žans Marks Rodrigess.

“Mēs negrasāmies iesaistīties konfliktā starp Azerbaidžānu un Franciju,” viņš tolaik piebilda. Kongresā piedalījās “Nazione” pārstāvji Fransuā Benedeti un Alēns Simoni.

Kā goda viesi kongresu apmeklēja arī Nīderlandes aizjūras teritoriju Bonaires un Sintmārtenas pārstāvji.

Saskaņā ar kongresa programmu, pasākuma mērķis ir “koordinēt centienus Francijas koloniālisma pārvarēšanā, izveidojot vienotu platformu ciešākai apvienībai (bijušo koloniju) cīņā par neatkarību”.

Programmā norādīts, ka “kongresā piedalās aptuveni 15 politiskās partijas un neatkarības kustības no Korsikas, Melanēzijas, Polinēzijas, Karību reģiona un Antiļu salām, kas cieš no franču koloniālisma”. Kongresu oficiāli organizēja kreisā partija Gvadelupas Atbrīvošanas tautas savienība.

Azerbaidžānai ir pieredze sadarbībā ar Francijas aizjūras teritoriju separātistu grupām.

Pēc Jaunkaledonijas nemieriem maijā Azerbaidžāna uzņēma Franču Polinēzijas separātistu partijas līderus konferencē par tās “tiesībām uz dekolonizāciju”. Un pagājušajā vasarā Azerbaidžāna uzaicināja Martinikas, Franču Gviānas, Jaunkaledonijas un Franču Polinēzijas separātistus uz konferenci Baku.

Azerbaidžānas un Francijas attiecības ir saspīlētas kopš pagājušā gada septembra, kad Azerbaidžāna veica zibensofensīvu, kas beidzās ar vairāk nekā 30 gadus “de facto” pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestāžu faktisku kapitulāciju. Pēc tās no Kalnu Karabahas uz Armēniju aizbēga faktiski visi armēņu iedzīvotāji.

Francija ir tradicionāla Armēnijas sabiedrotā, un tajā dzīvo arī ievērojama armēņu diaspora.