Viņš atzina, ka mums visiem bijis pārāk maz laika un pietiekami daudz šķēršļu no Krievijas puses, lai saprastu, kas patiesībā ir šis jaunais totālais karš un kādā jaunā pasaulē tas notiek.

“Eksperti joprojām raugās uz šo karu caur pagātnes prizmu, meklējot modeļus 20. gadsimtā, pagātnes traģēdijās un mēģina to uzlikt uz principiāli jaunas nelineāras 21. gadsimta arhitektūras. Tas atgādina cilvēku, kurš meklē adresi mūsdienu megapolē, izmantojot viduslaiku karti. Mūsdienu megapolē vajadzētu to visu atcerēties, lai izvairītos no atkārtošanas, bet atkārtošana vairs nebūs, jo pilsēta vairs nav tā, jo laiki ir citi, draudi ir citi un iespējas ir citas,” uzsvēra pulkvedis.

Pēc viņa teiktā, īpašu vietu šajā diskursā ieņem Krievijas-Ukrainas karš – fenomens, kas spītīgi neiekļaujas ierastajās analoģijās.

Pirmkārt, Ukraina ir kļuvusi par drošības stūrakmeni, ne tikai Eiropā, bet visā jaunajā drošības arhitektūrā, uzskata Dmitriks. “Vecās institūcijas ir paralizētas, Ukraina reāllaikā veido jaunu suverenitātes aizsardzības loģiku. Loģiku, kurā elastība un sadarbība nozīmē vairāk nekā formālie ieroči prioritātē,” pauda eksperts.

Otrkārt, Ukraina pārliecinoši pierāda pasaulei, ka visi iepriekšējo laikmetu kari, kad armija cīnījās pret armiju, 21. gadsimtā ir radikāli mainījušies, un Ukraina pierāda, ka mūsdienu karš ir arī tehnoloģiju un informācijas ieroču sadursme, sacīja “Azov” štāba priekšnieks.

Lai arī pulkvedis lietojis apzīmējumu “jaunais totālais karš”, tā neesot galīga definīcija, bet apliecinājums, ka joprojām trūkst nepieciešamās valodas, lai aprakstītu šo karu.

“Nepietiek ar zināšanām par droniem un informācijas operācijām. Pasaulei nepieciešama izpratne par ilgstošu pasākumu kompleksu, ar kuru Krievija gadu desmitiem destabilizēja gan Ukrainu, gan pasaules kārtību,” uzsvēra Dmitriks.

Pēc viņa teiktā, no partneriem bieži dzirdama apņemšanās būt ar Ukrainu līdz uzvarai, tomēr vienlaikus paliek jautājums, kas notiks nākamajā dienā pēc uzvaras, proti, vai ticībai Ukrainai ir beznosacījuma vai pagaidu.

Runājot par turpmāko rīcības plānu, pulkvedis norādīja, ka ir vajadzīgas jaunas koalīcijas, ne tikai militāras koalīcijas, bet arī tādas, kas veido zināšanas par līdz galam neizprastiem jauna totāla kara aspektiem.

“Kognitīvā kara dimensija ir viena no tām, un, manuprāt, galvenajam vēstījumam intelektuāļiem, politiķiem un labas gribas cilvēkiem visā pasaulē ir jābūt šādam. Ne tikai klausīties ukraiņu balsīs, bet padarīt mūs par sev līdzvērtīgiem dialogā. Un pats galvenais, praktizējiet solidaritāti, iekļaujot Ukrainu savā nākotnes redzējumā!” nobeigumā aicināja Dmitriks.

Jau ziņots, ka Saeimā šodien notiek konference “Visaptverošas aizsardzības koncepcija: stratēģiskā komunikācija sabiedrības noturībai”, kurā diskutē par stratēģiskās komunikācijas nozīmi sabiedrības noturībspējas stiprināšanā un izvērtē Ukrainas pieredzi.