Tādā pašā neierastā veidā Baidens savas prezidentūras pēdējās stundās apžēlojis arī Pārstāvju palātas 2021.gada 6.janvāra izmeklēšanas komisijas locekļus, darbiniekus un lieciniekus.

“Šie civildienesta ierēdņi ar godu un izcilību kalpojuši mūsu valstij un nav pelnījuši nepamatotu politiski motivētu tiesisko vajāšanu,” teikts Baidena paziņojumā. “Šie ir izņēmuma apstākļi, un es nevaru ar tīru sirdsapziņu neko nedarīt.”

Tramps, kas pirmdien nodos amata zvērestu, solījis atriebties saviem politiskajiem pretiniekiem, kas Baidena administrācijas laikā mēģināja viņu pašu pakļaut tiesāšanai, un brīdinājis, ka daļai no tiem tagad draud kriminālatbildība.

Fauči spēlēja galveno lomu ASV cīņā ar Covid-19 pandēmiju, taču viņa agresīvā nostāja noveda zinātnieku konfliktā ar daudziem republikāņiem.

Viņš kļuva par daudzu konservatīvo naida objektu, un, piemēram, Īlons Masks, kas kļuvis par vienu no tuvākajiem Trampa līdzgaitniekiem, aicinājis Fauči saukt tiesas priekšā.

Savukārt Millijs, kas Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā ieņēma apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja amatu, viņu aizkaitinājis žurnālistam Bobam Vudvordam apgalvojot, ka jaunievēlētais prezidents “līdz serdei ir fašists” un “visbīstamākā persona” ASV.

Millijs arī atzinies, ka zvanījis savas ķīniešu kolēģim, lai pēc Trampa atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā 2021.gada 6.janvārī apliecinātu, ka ASV esot stabilas un negrasoties uzbrukt Ķīnai.

Tramps uz to reaģēja paziņojot, ka citos laikos Millijam tiktu piespriests nāvessods.

Baidens uzsvēris, ka apžēlošana nenozīmējot kādas apžēlotās personas vainas atzīšanu.