Vašingtona to raksturoja kā pirmo soli virzībā uz mieru un pauda cerību, ka galu galā tiks panākts arī pamiers Melnajā jūrā un pilnīga un ilgstoša karadarbības izbeigšana.

Sarunā, kas ilga vairāk nekā pusotru stundu, panākta arī vienošanās par tūlītēju plašāku miera sarunu sākšanu.

“Šīs sarunas sāksies nekavējoties Tuvajos Austrumos,” teikts Baltā nama paziņojumā, piebilstot, ka Krievijas un ASV attiecību uzlabošanās varētu nest milzu pozitīvu attīstību ekonomiskos un ģeopolitiskos jautājumos.

Tramps savā platformā “Truth Social” pavēstīja, ka viņi ar Putinu produktīvā sarunā vienojušies ātri strādāt pie pilnīga pamiera panākšanas un pie tā, lai galu galā izbeigtu briesmīgo karu starp Krieviju un Ukrainu.

Arī Kremlis apstiprinājis, ka Putins esot piekritis daļējai pagaidu uguns pārtraukšanai un devis armijai tūlītēju rīkojumu uz 30 dienām apturēt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Tomēr vienošanās par Vašingtonas piedāvāto un Ukrainas akceptēto 30 dienas ilgo vispārējo uguns pārtraukšanu netika panākta.

Pagaidām nav skaidrs, vai Ukraina piekrīt daļējai uguns pārtraukšanai, par ko vienojušies Tramps un Putins.

Diktators sarunā ar Trampu uzstājis, ka karu iespējams izbeigt vienīgi tad, ja Rietumi aptur militāro palīdzību un izlūkošanas datu piegādi Ukrainai, teikts Kremļa izplatītajā paziņojumā.

Putins kā priekšnoteikumu plašākai uguns pārtraukšanai izvirzījis prasību neļaut Ukrainai pārapbruņošanos un apturēt obligāto mobilizāciju.

Vienlaikus diktators pauda šaubas par iespējām uzraudzīt uguns pārtraukšanu.

Pēc Trampa un Putina telefonsarunas Kremlis arī paziņoja, ka trešdien tikšot veikta gūstekņu apmaiņa, kurā karojošās puses viena otrai nodos pa 175 karagūstekņiem, kā arī Krievija atdošot Ukrainai 23 smagi ievainotus karavīrus.