Vēlēšanu galīgie rezultāti vēl nav paziņoti, bet ASV jau ir apsveikušas Rahmanu un BNP ar “vēsturisku uzvaru”, paziņoja ASV vēstniecība Dakā.

Rahmans divas dienas pirms vēlēšanām pavēstīja ziņu aģentūrai AFP, ka ir “pārliecināts” par to, ka BNP atgūs varu.

Ap pulksten 8 (pulksten 4 pēc Latvijas laika) raidsabiedrības lēsa, ka BNP ir ieguvusi vairāk nekā 150 deputātu mandātus, nodrošinot skaidru vairākumu parlamentā.

Tās arī prognozēja, ka partija varētu iegūt vairāk nekā divas trešdaļas deputātu mandātu.

Telekanāls “Jamuna” ziņoja, ka BNP ir nodrošinājusi 212 deputātu vietas, bet islāmistu partijas “Jamaat-e-Islami” vadīta koalīcija ieguvusi 70 deputātu vietas.

Vēlēšanās tika tieši ievēlēti 300 parlamenta deputāti. Vēl 50 sievietes tiks izraudzītas par deputātēm no partiju sarakstiem.

Vēlēšanu kampaņas laikā politiskās sadursmēs tika nogalināti pieci cilvēki, bet vairāk nekā 600 tika ievainoti.

Vēlēšanu diena tomēr lielākoties bija mierīga, informēja Vēlēšanu komisija, kas ziņojusi tikai par “nedaudziem nenozīmīgiem traucējumiem”.

Šīs bija pirmās vispārējās vēlēšanas Bangladešā kopš 2024. gada protestiem, kuros varu zaudēja premjerministre šeiha Hasina.

Pēc jaunās valdības izveidošanas varu zaudēs valsts pagaidu līderis Muhammads Junuss, kurš vadījis valsti kopš šeihas Hasinas gāšanas 2024. gada augustā.

Viņa administrācija bija aizliegusi Hasinas partijai “Avami līga” piedalīties šajās vēlēšanās.

Hasina atradās pie varas no 2009. gada līdz 2024. gada augustam, kad aizbēga no valsts pēc plašiem studentu protestiem un asiņainām protestētāju un policijas sadursmēm.

Bangladešas tiesa novembrī aizmuguriski piesprieda Hasinai nāvessodu, atzīstot viņu par vainīgu noziegumos pret cilvēci. Viņa tika apsūdzēta par vardarbīgu protestu apspiešanu.

Saskaņā ar ANO datiem, policijai apspiežot protestus, tika nogalināti aptuveni 1400 cilvēki.

Hasina, kas slēpjas Indijā, nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosauca šīs vēlēšanas par “nelikumīgām un nekonstitucionālām”.