Berlīne varētu piekrist Vācijā iesaldētos Krievijas aktīvu izmantošanai Ukrainas atbalstam
Berlīne teorētiski atbalsta Briseles ierosinājumu Vācijā iesaldētos Krievijas valsts aktīvus izmantot Ukrainas kara reparāciju fonda finansēšanai, ceturtdien paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls.
LETA
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijas plāni vispirms ir jāizanalizē.
“Tā, protams, ir neapgūta juridiska teritorija,” Vādefuls teica pirms Eiropas drošības un sadarbības organizācijas ministru sanāksmes Vīnē, taču piebilda, ka Berlīne “cenšas sasniegt skaidru politisku mērķi – padarīt šos aktīvus izmantojamus”, jo Ukrainai ir nepieciešams finansiāls atbalsts un Krievijai būs jāatbild par tās uzsākto karu.
Ministrs norādīja, ka Berlīne konsultējas ar visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, “lai Eiropadomē pirms Ziemassvētkiem panāktu auglīgu rezultātu”.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paudusi cerību, ka ES līderi nākamajā samitā, kas notiks 18. un 19. decembrī, vienosies par bloka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, lai palīdzētu Ukrainai.
ES amatpersonas norāda, ka EK vēlas izmantot Beļģijā, Vācijā un citās dalībvalstīs iesaldētos Krievijas līdzekļus, lai Kijivai piešķirtu aizdevumu, kas būtu atmaksājams no Maskavas reparācijām.
Vācija līdz šim nav atklājusi, cik daudz Krievijas centrālās bankas līdzekļu tā ir iesaldējusi, taču pavēstījusi, ka kopējā Krievijas aktīvu vērtība, kas iesaldēti pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā, sasniedz apmēram 3,5 miljardus eiro.
Beļģijas finanšu institūcijā “Euroclear” pārvaldīto Krievijas centrālās bankas aktīvu vērtība tiek lēsta ap 185 miljardiem eiro.
