“Es parakstīšu dekrētu, ar kuru noteikšu parlamenta vēlēšanu datumu 2026. gada 19. aprīlī,” paziņoja prezidente.

Bulgāriju novembra beigās atkal satricināja protesti, ko izraisīja 2026. gada budžeta projekts, ko protestētāji nosauca par mēģinājumu maskēt plaukstošo korupciju. Valdība, pakļaujoties spiedienam, vēlāk atsauca budžeta projektu, un premjerministrs Rosens Žeļazkovs paziņoja par valdības demisiju.

Neskatoties uz krīzi valdībā, Bulgārija 1. janvārī pievienojās eirozonai.

Janvāra vidū par atkāpšanos paziņoja Bulgārijas prezidents Rumens Radevs, kurš atbalstīja protestus. 62 gadus vecais politiķis paziņoja, ka vēlas uzņemties cīņu par Bulgārijas nākotni kopā ar tautu, un vainoja esošo pārvaldi nabadzībā, protestos un neuzticībā valsts iestādēm.

Jau iepriekš izskanēja spekulācijas, ka Radevs varētu kandidēt pirmstermiņa vēlēšanās, jo viņš izteicies, ka vēlas apvienot visus cīņā pret korupciju.

Iotova, kas pēc Radeva demisijas ieņem pagaidu prezidenta amatu, pagājušajā nedēļā uzticēja augsta ranga centrālās bankas amatpersonai Andrejam Gjurovam pagaidu valdības veidošanu, atgādinot, ka valsts vēlas “godīgas, caurspīdīgas, labi sagatavotas un labi vadītas vēlēšanas”.

Gjurovs šodien iepazīstināja ar pagaidu valdības sastāvu.