“Daudzi kanādieši ir satraukti par strauji mainīgo pasauli. Demokrātija, tiesiskums un brīvība ir vērtības, kas ir jāaizstāv,” sacīja karalis, kurš ir oficiālais Kanādas valsts galva.

Savā runā Čārlzs III uzsvēra – Kanādas valdība ir apņēmusies stiprināt aizsardzības spējas, investēt bruņotajos spēkos un piedalīties Eiropas Savienības pārapbruņošanas programmā “ReArm Europe”, lai nodrošinātu transatlantisko drošību.

Runas noslēgumā Čārlzs III citēja vārdus no Kanādas himnas: “Īstie ziemeļi ir stipri un brīvi.”

Čārlza III runa, kuru viņš teica abās Kanādas oficiālajās valodās – angļu un franču, tiek vērtēta kā atbalsta paušana Kanādai, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem, kurš ir pieteicis Kanādai tirdzniecības karu un ne reizi vien ir paziņojis par nodomu padarīt Kanādu par ASV 51.štatu.

Šī ir tikai trešā reize vēsturē, kad Lielbritānijas monarhs ir atklājis Kanādas parlamenta sesiju. Iepriekš to darījusi karaliene Elizabete II 1957. un 1977.gadā.

Ierasti parlamenta sesiju atklāj ģenerālgubernators, kurš Kanādā pārstāv Lielbritānijas monarhu.

Pēc karaļa runas Tramps savā sociālajā tīklā “Truth Social” ierakstīja, ka ja Kanāda kļūs par ASV 51.štatu, tai nebūs jāmaksā par pievienošanos viņa iecerētajai pretraķešu aizsardzības programmai “Zelta kupols”, bet pretējā gadījumā pievienošanās šai programmai Kanādai maksāšot 61 miljardu ASV dolāru.

“Tas maksās 61 miljardu dolāru, ja viņi paliks atsevišķa, taču nevienlīdzīga nācija, bet maksās nulli dolāru, ja viņi kļūs par mūsu lolojamo 51.štatu. Viņi apsver šo piedāvājumu!” pavēstīja Tramps.