Prāga un Vatikāns tā dēvēto konkordātu parakstīja 2024. gadā pēc vairākas desmitgades ilgām sarunām, taču grupa senatoru to apstrīdēja tiesā.

Bijusī Čehoslovākija diplomātiskās attiecības ar Vatikānu nodibināja 1990. gadā pēc PSRS uzspiestā komunistiskā marionešu režīma krišanas.

Taču Čehoslovākijas pēctece Čehija, kuras pilsoņu vairākums nav reliģiozi, ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kam nav līguma ar Svēto krēslu.

Konstitucionālā tiesa ar savu spriedumu atsevišķus konkordāta pantus starp Čehijas Republiku un Svēto krēslu pasludinājusi par antikonstitucionāliem.

Savā spriedumā tiesa norādījusi uz klauzulu, kas ļauj baznīcai lemt, kam ļaut piekļuvi tās valdījumā esošajām kultūras mantojuma vērtībām, tādējādi liedzot pētnieku piekļuvi tās arhīviem.

“Līgumu šobrīd nedrīkst ratificēt,” uzsvērusi tiesa.

Tajā pašā laikā tiesa atzinusi, ka pati līguma parakstīšana kā tāda nav pretrunā ar Čehijas Republikas suverenitāti.

Konkordāts veido tiesisko ietvaru sadarbībai starp valsti un katoļu baznīcu tādās jomās kā veselības aprūpe, sociālā apgāde, ieslodzījuma vietas, armija un policija.

Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem tikai 19% čehu atzinuši sevi par ticīgiem, bet sevi par katoļiem uzskatīja 750 000 no 10,5 miljoniem iedzīvotāju.