No Austrālijas 23 miljoniem iedzīvotāju aptuveni 700 tūkstoši ir aborigēnu tautu pārstāvji. Viņi ekonomikas un sociālajos rādītājos atpaliek no citām sabiedrības grupām, viņu vidū ir nesamērīgi augsts pašnāvību līmenis, pārmērīga alkohola lietošana, vardarbība ģimenē un ieslodzīto skaits.

Austrālijas centriski kreisā valdība vēlas mainīt konstitūciju, lai uzlabotu pamatiedzīvotāju stāvokli. Taču vispirms sabiedrībai ir jāpiekrīt priekšlikumam piešķirt aborigēniem tiesības uz konsultācijām par tiesību aktiem, kas viņus ietekmē. Valdība šogad ir paredzējusi referendumu par šo priekšlikumu, kas nodēvēts par “Pamatiedzīvotāju balsi parlamentā”.

Opozīcijas līderis Pīters Datons paziņoja, ka ir stingri noskaņots pret šo priekšlikumu, sagraujot cerību, ka tas varētu saņemt abu lielāko partiju atbalstu.

Datons žurnālistiem sacīja, ka austrāliešiem vajadzētu saprast, ka premjerministrs Entonijs Albanīzs sašķel valsti.

Viņš norādīja, ka principā atbalsta aborigēnu atzīšanu konstitūcijā, bet nevar atbalstīt valdības ierosinājumu, jo tas ir sabiedrību šķeļošs un nav pietiekami detalizēti izstrādāts. Datons atzina, ka, viņaprāt, tas nav labākajās valsts interesēs.

Bez abu lielāko politisko bloku atbalsta referendumi Austrālijā reti kad ir veiksmīgi. Pēdējo 120 gadu laikā tādi bijuši tikai astoņi no 44 referendumiem.

Aptaujas liecina, ka aptuveni 54% austrāliešu atbalsta rosinātās izmaiņas konstitūcijā, bet atbalsts sācis samazināties un pastāv neskaidrības par to, kā īsti šis priekšlikums darbotos.

Pamatiedzīvotāji apmetās Austrālijā pirms aptuveni 65 000 gadu, un mūsdienās tie atzīst par vienu no planētas vecākajām nepārtrauktajām kultūrām.

Taču viņi nav minēti Austrālijas konstitūcijā, kas tika izstrādāta 1901.gadā, un viņiem ir nācies smagi cīnīties par pamattiesību iegūšanu.

Ja referendums būs veiksmīgs, Austrālijas valdība izveidos konstitucionāli aizsargātu Pamatiedzīvotāju padomdevēju iestādi, ar kuru parlaments varēs apspriesties par jauniem likumiem.