Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kopā ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki, Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Rumānijas prezidentu Nikušoru Danu šodien piedalās Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona prezidentu neformālajā samitā Polijā.

Prezidenti apmeklēja Gdiņas Jūras kara ostu un Polijas prezidenta rezidencē Juratā apsprieda Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Rumānijas kopīgo nostāju pirms jūlijā gaidāmā NATO samita Ankarā.

Īpaša uzmanība tika pievērsta reģionālās sadarbības stiprināšanai, kā arī drošības jautājumiem Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos.

Valstu līderi pārrunāja Krievijas agresiju pret Ukrainu un pieaugošo hibrīdā apdraudējuma risku pie NATO un Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas.

Valstu vadītāji bija vienoti, ka ir jāstiprina gaisa aizsardzība un austrumu robeža.

Prezidenti pārrunāja arī būtiskākos transatlantisko attiecību aspektus.

Jau ziņots, ka viens no centrālajiem jautājumiem jūlija sākumā gaidāmajā NATO samitā Ankarā būs alianses dalībvalstu virzība uz aizsardzības izdevumu mērķi 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko dalībvalstis apņēmušās sasniegt līdz 2035. gadam, intervijā uzsvēra Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Pēc vēstnieka paustā, šāds izvērtējums vajadzīgs iepriekšējās pieredzes dēļ.

Kad 2014. gadā NATO samitā Velsā dalībvalstis vienojās aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP, mērķis bija iezīmēts aptuveni desmit gadu periodam, taču vairākas dalībvalstis investīcijas pakāpeniski nepalielināja un attiecīgus lēmumus pieņēma tikai pirms 2024. gada.

Tādēļ vairākus gadus aizsardzībā ieguldīja mazāk, nekā būtu bijis vajadzīgs.

Vēstnieks vērtēja, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija 5% līmeni jau esot sasniegušas, ar to rādot citām valstīm, ka tas ir izdarāms.

Apdraudējums Eiropai esot pietiekami nopietns, un par diviem galvenajiem draudu avotiem NATO ir definējusi starptautisko terorismu un Krievijas agresiju.

Kā otru būtisku NATO samita Ankarā tēmu Riekstiņš minēja aizsardzības industrijas tālāku attīstīšanu, norādot, ka samita laikā plānots arī īpašs forums ar aizsardzības industriju, kurā aicināti piedalīties arī Latvijas pārstāvji.

Trešā tēma būšot atbalsta turpināšana Ukrainai, kas esot arī Latvijas interesēs.

Vēstnieks atzīmēja, ka NATO ģenerālsekretārs Marks Rite jaunākajos publiskajos izteikumos runājis par nepieciešamību rast veidu, kā Ukrainas atbalstam vajadzīgos līdzekļus proporcionālāk sadalīt starp dalībvalstīm.

Patlaban lielāko finansiālo slogu nesot aptuveni 11 NATO dalībvalstis, kamēr pārējās proporcionāli iegulda krietni mazāk.

Riekstiņš pauda, ka šis finansiālais slogs būtu jāsabalansē.

Latvija līdzīgi kā Igaunija, Lietuva, Polija, Nīderlande un Norvēģija labprāt redzētu konkrētāku pieeju – tāpat kā aizsardzības izdevumos ir noteikts 5% mērķis, arī Ukrainas atbalstam dalībvalstīm vajadzētu vienoties par konkrētu slieksni.

Hāgas samitā 2025. gadā pieņemtais 5% mērķis veidojas no diviem līmeņiem – vismaz 3,5% no IKP paredzēti tiešajām aizsardzības vajadzībām, bet līdz 1,5% – plašākām ar drošību saistītām investīcijām, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kibernoturībai un aizsardzības industrijas stiprināšanai.

NATO samits Ankarā notiks 7. jūlijā un 8. jūlijā.

Pēdējā sagatavošanās posmā politiskā līmenī 18. jūnijā Briselē paredzētas aizsardzības ministru līmeņa diskusijas.