Prokuratūra pieprasīja desmit gadu cietumsodu par apsūdzībām, kas ietver arī tiesiskuma kavēšanu, jo Juns neesot iekļāvis sanāksmē par karastāvokļa izsludināšanu locekļus, kā arī janvārī bloķējis izmeklētāju centienus viņu aizturēt.

Tiesa Seulā spriedumu šajā lietā pasludinās nākamajā mēnesī, liecina ziņu aģentūras “Yonhap” publiskotā informācija.

Šomēnes Juns paziņoja, ka viņa lēmums izsludināt karastāvokli bija pamatots ar cīņu pret “Ķīnu atbalstošām, Ziemeļkoreju atbalstošām un nodevīgām darbībām”.

Pret Junu norisinās vēl trīs citas tiesas prāvas.

Cita starpā viņš tiek apsūdzēts sacelšanās vadīšanā, par ko notiesāšanas gadījumā viņam draud nāvessods.

Tā izpilde ir mazticama, jo Dienvidkorejā kopš 1997. gada pastāv neoficiāls nāvessodu izpildes moratorijs.

2024. gada 3. decembra vakarā toreizējais prezidents Juns pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Lēmums izraisīja arī plašus protestus.

Parlaments 2024. gada 14. decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet šī gada aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa.

Juns 19. janvārī tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8. martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma.

Jūlijā viņš atkal tika aizturēts.