“Ķīnas vēstniecība ir iesaistīta ķīniešu diasporas pārvaldīšanā, kontrolēšanā, iesaistīšanā un apmācībā, lai neitralizētu disidentus un stiprinātu Ķīnas valsti un uzņēmumus cīņā par globālo pārākumu. Ķīnas izlūkošanas darbības ir vērstas uz zinātni, tehnoloģijām un drošību.

Pēc kontakta nodibināšanas caur “LinkedIn” ķīniešu izlūkošanas dienesti mēģina piesaistīt ietekmīgas personas, uzaicinot tās uz Ķīnu vai tās kaimiņvalstīm. Ceļošana uz Ķīnu rada rekrutēšanas iespējas viņu izlūkošanas dienestiem,” norādīja KaPo.

Ķīnā kultūra un izglītība ir daļa no Ķīnas Komunistiskās partijas propagandas sistēmas, un Ķīna kultūras sadarbības aizsegā uz Eiropu, arī Igauniju, nosūta propagandas darbiniekus.

Mērķis ir ar kultūras palīdzību pārliecinoši izplatīt “Ķīnas stāstu” un novērst uzmanību no Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem, negodīgas ekonomiskās konkurences un tās pieaugošā atbalsta Krievijai karā pret Ukrainu.

“Ķīnas stratēģiskajā komunikācijā ļoti augstu tiek vērtēta propagandas vara. Viens aspekts ir Ķīnas tirgus, kas ir plašs, bet ļoti regulēts, ekonomiskās pievilcības izmantošana.

Cits, mazāk apspriests aspekts ir Ķīnas ekonomiskās varas izmantošana politiskos nolūkos, piemēram, neoficiālu sankciju uzlikšana Austrālijai kā sods par ierosinājumu veikt izmeklēšanu par COVID-19 izcelsmi, kā arī Lietuvai par izstāšanos no 16+1 formāta un Taivānas pārstāvniecības atvēršanu,” uzskaitīja KaPo.

Ķīnas Komunistiskās partijas galvenais mērķis ir sasniegt militāru, ekonomisku un tehnoloģisku pārākumu. Ķīnā visa sabiedrība, ko vada tās speciālie dienesti, ir mobilizēta, lai kalpotu “Ķīnas sapnim” – kļūt par vadošo valsti ar pasaules līmeņa armiju līdz 2049. gadam un iegūt spēju iekarot Taivānu līdz 2027. gadam.

Igaunijas dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka Ķīnas vēstniecība Igaunijā ir pastiprinājusi savu kultūras propagandu, lai neitralizētu Ķīnas negatīvo tēlu, un šī tendence ir novērojama arī plašākā mērogā visā Eiropas Savienībā.

“Ķīniešu kultūras pasākumi tiek aktīvi organizēti sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Paralēli šiem kultūras pasākumiem notiek tikšanās ar vietējo politisko un uzņēmēju eliti, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām iespējām veidot kontaktus un mainīt attieksmi pret Ķīnu.

Pozitīvas attieksmes veidošana sākas jau agrīnā vecumā; piemēram, Ķīnas vēstnieks bieži viesojas Igaunijas vispārizglītojošajās skolās un universitātēs,” skaidrots dienesta gadagrāmatā.

“Ķīnas Komunistiskā partija uzskata, ka propaganda ir efektīvāka, ja Igaunijas politiķi, kultūras darbinieki, zinātnieki, eksperti un žurnālisti runā no savas personīgās pieredzes ar Ķīnu.

Šim nolūkam Ķīnas vēstniecība uzaicina Igaunijas pilsoņus uz ceļojumiem uz Ķīnu, sedzot visus izdevumus. 2025. gadā Ķīnas apmeklētāju vidū bija vietējās pašvaldības politiķi, kultūras darbinieki, eksperti, žurnālisti, mediju profesionāļi un satura veidotāji,” lasāms ziņojumā.

Piemēram, 2025. gada oktobrī Igaunijas mediju profesionāļu delegācija pēc Ķīnas vēstniecības uzaicinājuma devās ceļojumā uz Naņdzinu un Sužou, ko organizēja Dzjansu provinces valdības ārējo attiecību uzņēmums. Braucienā delegāciju iepazīstināja ar Ķīnas vēsturi un tās tehnoloģiju nozari.

Kā vēsta Dzjansu kompānija, žurnālisti apsolīja ar mediju starpniecību dalīties “Dzjansu stāstā” ar Igaunijas sabiedrību, lai veicinātu Ķīnas un Igaunijas kultūras apmaiņu un ekonomisko sadarbību. Tāpat oktobrī jaunie Igaunijas eksperti apmeklēja Ķīnu, lai piedalītos Eiropas un Ķīnas jauniešu dialogā Handžou.

Dialogu organizēja Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmija (CASS), kurai ir ciešas saiknes ar Ķīnas izlūkdienestiem.

“Ķīnas vēstniecība jau 2019. gadā apgalvoja, ka žurnālistu uzdevums ir veicināt Ķīnas un Igaunijas attiecības. 2025. gadā Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Igaunijas un citu Baltijas valstu medijos publicēja vairākus sponsorētus rakstus par “demokrātiju”, “taisnīgu” tirdzniecību un Taivānas “vēsturisko” piederību Ķīnai, lai gan Ķīnas Komunistiskā partija Taivānā nekad nav bijusi pie varas.

Ķīnas vēstniecība maksā vietējiem uzņēmumiem par mediju un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem, kas nodrošina vēstniecības saziņu ar igauņu žurnālistiem un atrod vietējos medijus, kur publicēt vēstniecības rakstus.

Sadarbojoties ar Ķīnas valsts pārstāvjiem, ir vērts atcerēties, ka bezmaksas pusdienas nepastāv, kas nozīmē, ka cena par Ķīnas dāsno viesmīlību var būt žurnālistiskā brīvība un neatkarība,” brīdināja KaPo.

Kultūra un mediji nav vienīgās jomas, kuras Ķīnas Komunistiskā partija mēģina izmantot, lai sasniegtu savus mērķus. Ietekmes operācijas notiek arī tehnoloģiju nozarē. 2022. gadā dibinātā Igaunijas un Ķīnas Tirdzniecības kamera ir vērsta uz Igaunijas tehnoloģiju nozari, nosūtot vairākiem Igaunijas jaunuzņēmumiem un tehnoloģiju kompānijām pikšķerēšanas tipa e-pastus ar priekšlikumiem par ienesīgu sadarbību ar Ķīnu.

Šie priekšlikumi netika nosūtīti uzņēmumu vadītājiem vai uz vispārējām e-pasta adresēm, bet konkrēti personām, kas atbild par tehnoloģijām.

Tirdzniecības palātas dibinātāji centās nodibināt kontaktus arī ar Eiropas Savienības (ES) iestādēm, lai apspriestu ES investīcijas, attiecības ar ASV un Āzijas valstīm un citus jautājumus. Igaunijas un Ķīnas Tirdzniecības palātas darbība neaprobežojas tikai ar tehnoloģiju nozari.

“Igaunijas un Ķīnas Tirdzniecības kamera ir saistīta ar Ķīnas vēstniecību Tallinā un, pildot vietējās diasporas mobilizēšanas lomu, regulāri piedalās vēstniecības organizētajos pasākumos kopā ar ķīniešu zinātniekiem, studentiem un Igaunijas universitāšu pasniedzējiem.

Dalībniekus mudina iepazīties ar partijas kongresa talantu stratēģijas tehnoloģiju pārneses programmu, stiprināt savu drošības apziņu, studējot ārzemēs, darboties kā “vēstnieki” universitāšu pilsētiņās un pārliecinoši stāstīt “Ķīnas stāstu”.

Citiem vārdiem sakot, viņu uzdevums ir veikt Ķīnas propagandu un radīt “harmonisku” studentu kopienu. Ķīnā “harmonizācija” nozīmē disidentu un minoritāšu cenzūru. Studenti un pasniedzēji ir apņēmušies integrēt savu personīgo attīstību Ķīnas attīstības un nacionālās atjaunošanās lielā mērķa labā,” teikts gadagrāmatā.

Saskaņā ar KaPo datiem, 2025. gadā pastiprinājās profesionālo tīklu platformu, piemēram, “LinkedIn”, izmantošana, lai atrastu izlūkošanas mērķus.

Jauna tendence ir darba sludinājumu publicēšana personīgo ziņojumu sūtīšanas vietā, un pēc tam sazināšanās ar potenciālajiem kandidātiem, kuri pieteikušies vai izrādījuši interesi. Starp kandidātiem īpaši tiek novērtēta darba pieredze valsts iestādēs un ārpolitikas vai drošības politikas jomā.

Šādus sadarbības piedāvājumus ir saņēmuši Igaunijas politiķi, diplomāti, ministriju ierēdņi, Aizsardzības līgas biedri, zinātnieki un citi.

“Tiešu piedāvājumu vietā tagad plašāk izmanto darba sludinājumus. Piemēram, novembrī Lielbritānijas drošības dienests MI5 izdeva spiegošanas brīdinājumu Lielbritānijas parlamentam un tā darbiniekiem, brīdinot par ķīniešu vervētājiem un minot divus “LinkedIn” kontus kā piemērus.

Jau 2023. gada oktobrī MI5 vadītājs paziņoja, ka, pēc viņu aplēsēm, caur “LinkedIn” ir uzrunāti gandrīz 20 000 britu. Ķīnas tehnoloģiskās ambīcijas, tostarp ar tehnoloģijām saistītās izlūkošanas darbības, ir labi zināmas starptautiskā mērogā.

Ķīnas likumi uzliek tās pilsoņiem un organizācijām pienākumu sadarboties ar Ķīnas valsti, pat atrodoties ārzemēs. Tāpēc Ķīnas pilsoņi un organizācijas nevar atteikties sadarboties, ja ar viņiem sazinās Ķīnas valsts vai tās izlūkošanas dienesti,” norādīja KaPo.