Salīdzinot 3500 uzņēmumus, no kuriem daļa ziņoja, ka izmanto mākslīgo intelekti, bet daži norādīja, ka to neizmanto, ekonomisti kopumā nav konstatējuši atšķirības darba vietu radīšanā vai likvidēšanā.

Turklāt starp uzņēmumiem, kas bieži izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, patiesībā pastāvēja par 4% lielāka iespējamība noalgot jaunus darbiniekus, skaidro ekonomisti.

“Pašreizējā situācijā, balstoties uz uzņēmumu darbinieku noalgošanas plāniem, investīcijas mākslīgajā intelektā un tā intensīva izmantošana pagaidām vēl neaizstāj darba vietas,” teikts ekonomistu pārskatā.

“Patiesībā daļa uzņēmumu noalgo papildu darbiniekus. Tas var būt skaidrojams ar to, ka tie vēlas attīstīt un ieviest mākslīgā intelekta tehnoloģijas, vienlaikus saglabājot esošos ražošanas procesus, vai arī tāpēc, ka mākslīgais intelekts palīdz viņiem ātrāk izvērst darbību,” secinājuši ekonomisti.

Vienlaikus gan ekonomisti noskaidrojuši, ka uzņēmumi, kas investējuši mākslīgā intelekta tehnoloģijās ar mērķi likvidēt darbavietas, tā arī izdarījuši. Tas norāda uz to, ka, šīm tehnoloģijām attīstoties, tās varētu būtiski ietekmēt nodarbinātību.

“Taču tikai 15% uzņēmumu, kas izmanto mākslīgo intelektu, kā faktoru šo tehnoloģiju izmantošanai min darbaspēka izmaksu samazināšanu, un tas ir niecīgs īpatsvars, ņemot vērā šo tehnoloģiju kopējo pozitīvo ietekmi,” uzsver ekonomisti.

Tāpat ekonomisti norāda, ka pagaidām mākslīgā intelekta ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātību ir neskaidra.