Sanāksmē Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV) prezentēja priekšlikumu par Krievijas Centrālās bankas imobilizēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.

Pēc prezentācijas finanšu ministri apmainījās viedokļiem par Krievijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi, kā arī par turpmākā atbalsta nodrošināšanu Ukrainai.

FM valsts sekretāre Baiba Bāne norādīja, ka atbilstoši vairākiem avotiem Ukrainas budžeta un militāro vajadzību finansējuma trūkums nākamajos gados saglabāsies augstā līmenī.

“Mums jāturpina nodrošināt mūsu atbalstu Ukrainai – mēs nedrīkstam atstāt Ukrainu vienu šajā karā. EK prezentētais priekšlikums inovatīvi izmantot imobilizēto aktīvu skaidras naudas atlikumus ļauj faktiski jau iepriekš nodrošināt Krievijas reparāciju maksājumus,” sanāksmē pauda Bāne.

Pašreizējā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma, kas ir spēkā no 2023. gada un pamata scenārijā paredz kara darbības izbeigšanos 2025. gada beigās, Ukrainai līdz 2027. gadam kopumā nodrošina pieeju 15,4 miljardiem ASV dolāru.

Līdz šim Ukraina no SVF jau ir saņēmusi 10,6 miljardus ASV dolāru.

Ņemot vērā neskaidrību par kara darbības ilgumu, kā arī Ukrainas valdības aplēses, ka finansējuma vajadzības saglabāsies ļoti augstas arī turpmāk, Ukrainas valdība septembrī ir pieprasījusi jaunu SVF programmu, par kuru būs jāvienojas līdz nākamā gada sākumam.

Savukārt ES piešķīrusi Ukrainai finanšu atbalstu gandrīz 178 miljardu eiro apmērā, tostarp 3,7 miljardus eiro no peļņas, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas (CBR) aktīviem.

FM informē, ka pēc aktuālākajām Ukrainas Finanšu ministrijas aplēsēm 2026. gadā ārējā finansējuma vajadzības sasniegs apmēram 50 miljardus ASV dolāru, tāpēc būs nepieciešams piesaistīt papildu finansējumu.

FM skaidro, ka šobrīd lielākais nākamā perioda izaicinājums ES – nodrošināt Ukrainas finansējuma nepārtrauktību nākamajam periodam, jo bez ES iesaistes Ukraina nespēs pilnībā nosegt izdevumus.

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā 2025. gada 10. septembra uzrunā “State of the Union” uzsvēra, ka Ukrainas finanšu atbalstam jāizmanto iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi.

Ņemot vērā dalībvalstu ierobežoto fiskālo telpu, šis risinājums pašlaik tiek aktīvi apspriests ES līmenī.

Bāne uzsvēra, ka jābūt pārliecībai par sankciju pagarināšanu, kas kalpotu kā stabils pamats, lai apspriestu ES dalībvalstu vai ES budžeta garantiju iesaisti.

Lai arī ir nepieciešama diskusija par dažādajiem riskiem finanšu stabilitātei un eiro starptautiskajai lomai, taču lielākais risks ir bezdarbība un pieļaušana, ka Krievija regulāri pārbauda ES vienotību un kopīgās vērtības, norādīja Bāne.

Sanāksmes laikā Latvija atkārtoti pauda gatavību sadarboties, sniedzot arī turpmāk visaptverošu palīdzību Ukrainai.