Krievija cita starpā pārkāpusi tiesības uz dzīvību, tiesības uz personīgo brīvību un neaizskaramību, tiesības uz taisnīgu tiesu, nehumānas un degradējošas izturēšanās aizliegumu, kā arī tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību un tiesības uz personīgās dzīves neaizskaramību, norādījusi tiesa.

Tādējādi ECT tiesa apmierinājusi Ukrainas iesniegto prasību par krievu okupantu izturēšanos pret “nekrievu” pilsoņiem Krimā.

Ukrainas prasībā Krievija tika apsūdzēta arī par nelikumīgu aizturēšanu, neatbilstošu izturēšanos pret civilistiem, ukraiņu mediju slēgšanu un ukraiņu valodas izskaušanu skolās.

Kā vienprātīgi atzinusi ECT, ir pietiekami daudz pierādījumu, ko apstiprina aculiecinieku liecības un nevalstisko organizāciju ziņojumi un kas “bez saprātīgām šaubām” apliecina Krievijas vainu.

Konstatēts pietiekami liels un savstarpēji saistītu incidentu skaits, kas liecina par cilvēktiesību “pārkāpšanas sistēmu”.

Taču Krievija pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī tika izslēgta no Eiropas Padomes, un tādējādi Maskava uzskata, ka uz to vairs neattiecas Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kuras ievērošanu uzrauga ECT.

Tajā pašā laikā ECT joprojām izvērtē lietas, kas pieņem izskatīšanai pirms Krievijas izslēgšanas no Eiropas Padomes.

Konkrētā lieta tika ierosināts vēl 2014.gadā, un to sāka izskatīt 2020.gadā.