Tajā uzsver, ka šo reģionu labklājības un noturības stiprināšana nenoliedzami apliecina ES solidaritāti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču tas ir arī stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā, konkurētspējā un turpmākajā stabilitātē.

EK norāda, ka hibrīdkarš, migrācijas izmantošana par ieroci, ekonomikas un tirdzniecības traucējumi un demogrāfiskā lejupslīde īpaši skārusi vairākus reģionus deviņās dalībvalstīs – Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Kopš brīža, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, ES ir paplašinājusi politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu savos austrumu reģionos, lai pilnveidotu infrastruktūru, palielinātu ekonomikas noturību, uzlabotu aizsardzības spējas, risinātu enerģētikas un savienojamības problēmas un paplašinātu nodarbinātības iespējas, teikts EK paziņojumā.

Turklāt ES un Ukrainas solidaritātes joslas ir ļāvušas saglabāt tirdzniecību. Tomēr, tā kā ekonomiskā un drošības situācija šajos reģionos turpina pasliktināties notiekošā kara dēļ, ir vajadzīgs turpmāks ES atbalsts, atzīst EK.

EK pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka šodienas paziņojums apstiprina EK apņemšanos arī turpmāk atbalstīt austrumu reģionus, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Paziņojumā ir izklāstīta virkne pasākumu, ar kuriem ES palīdzēs šiem reģioniem risināt konkrētas problēmas piecās prioritārajās jomās: drošība un noturība, labklājība reģionos un izaugsme, vietējo priekšrocību izmantošana, savienotība, kā arī iedzīvotāji.