EK aizdevuma Ukrainas atbalstam apkalpošanai varētu būt nepieciešami papildu budžeta līdzekļi
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien atbalstīja jauno nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības (ES) finansējuma nodrošināšanu Ukrainai, kas paredz elastību iespējamām papildu iemaksām ES budžetā, lai segtu aizdevuma Ukrainas atbalstam apkalpošanas izmaksas.
LETA
Eiropadomes samitā Briselē pagājušā gada 18. decembrī tika panākta vienošanās par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, savukārt Eiropas Komisija (EK) ar attiecīgu priekšlikumu paketi nāca klajā šā gada 14. janvārī.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis sēdē skaidroja, ka patlaban pastāv iespēja, ka būs jāveic papildu iemaksas ES budžetā, lai segtu šī aizdevuma apkalpošanas izmaksas.
Patlaban vēl nav skaidrs, vai vispār šādas iemaksas vajadzēs, nav arī nosakāma precīza summa, jo primāri tas tiks finansēts no pāri palikušajiem līdzekļiem ES budžetā, un to apjoms gada sākumā nav prognozējams, skaidroja amatpersona.
“Mēs vienkārši prognozējam, ka varētu būt jāveic papildu iemaksas, bet varētu būt, ka ne, līdz ar to mums vajag nedaudz lielāku elastību,” skaidroja Uršuļskis.
Viņš norādīja, ka pašreizējās aplēses liecina – aizdevuma apkalpošanas izmaksas būs aptuveni viens līdz 1,3 miljardi eiro 2027. gadā un no 2028. gada – trīs līdz četri miljardi eiro, kas attiecīgi sadalītos visā Eiropā.
Kā ziņots, Eiropas Parlaments šonedēļ apstiprināja ES Padomes lēmumu piemērot ciešākas sadarbības procedūru, lai sniegtu Ukrainai atbalsta aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā.
EK prezidente Urzula fon der Leiena janvārī iepazīstināja ar ES plānu nākamo divu gadu laikā atbalstīt Ukrainu ar 90 miljardiem eiro, paredzot 60 miljardus eiro militārajam atbalstam.
Aizdevumu pakete nodrošinās “stabilu un paredzamu finansējumu” un “vēlreiz apliecina Eiropas nelokāmo apņemšanos stiprināt Ukrainas drošību, aizsardzību un turpmāko labklājību,” viņa piebilda.
Divas trešdaļas līdzekļu ir paredzētas militārajam atbalstam.
Saskaņā ar plānu Ukrainai būs jāizlieto šī nauda Ukrainā un Eiropā ražotai kara tehnikai, taču tā varēs iegādāties ieročus arī no trešajām valstīm, ja Eiropā nebūs pieejams nepieciešamais bruņojums, skaidroja Leiena.
Paredzēts, ka šāda militārā palīdzība ne tikai stiprinās Ukrainas spējas stāties pretī Krievijai, bet arī sekmēs Ukrainas integrāciju Eiropas aizsardzības rūpniecībā.
30 miljardi eiro ir paredzēti Ukrainas budžeta atbalstam, taču tie ir saistīti ar turpmākām reformām demokrātijas, tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomās.
Šādi nosacījumi izvirzīti, “lai nodrošinātu, ka Ukraina virzās uz priekšu ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai”, un tie “nav apspriežami attiecībā uz jebkādu finansiālu atbalstu”, norādīja Leiena.