EK šodien publiskoja ikgadējo vērtējumu par valstīm, kas cer pievienoties ES, un to progresu nepieciešamo kritēriju izpildē.

Ceļā uz pievienošanos ES pašreiz ir desmit valstis, taču vairākos gadījumos, piemēram, Turcijas process faktiski ir iesaldēts.

ES kandidātu pulkā vadībā ir Melnkalne un Albānija, savukārt Ukraina un Moldova ir spērušas nozīmīgus soļus uz priekšu pēc pieteikumu iesniegšanas 2022. gadā.

“Ņemot vērā dažu kandidātvalstu tempu, veiksmīga paplašināšanās ir reāli iespējama tuvāko gadu laikā,” norādīja ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa. “Nākamais gads būs patiesības brīdis visām kandidātvalstīm,” viņa piebilda.

Kosa atzinīgi vērtēja Ukrainas apņēmību tās ceļā uz ES, ņemot vērā Krievijas agresīvā kara radītās problēmas, un uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt šo impulsu un novērst jebkādu atkāpšanās risku, jo īpaši korupcijas apkarošanas jomā.

Pievienošanās ES parasti ir gadiem ilgs process, kura laikā valstīm jāīsteno plašas reformas, lai atbilstu ES prasībām.

Melnkalne vēlas sarunas pabeigt līdz 2026. gada beigām, bet Albānija – 2027. gadā. Ukraina un Moldova cer uz sarunu pabeigšanu 2028. gadā.

Taču pat tad, kad kandidātvalsts ir pārvarējusi visus šķēršļus sarunās, iestāšanās ES joprojām prasa vienprātīgu atbalstu no visām esošajām ES dalībvalstīm.

Ikgadējā EK ziņojumā secināts, ka Gruzijā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un valstī novērojama atkāpšanās no demokrātijas normām. “Komisija uzskata Gruziju par kandidātvalsti tikai pēc nosaukuma,” norādīja Kosa.

EK faktiski ir apturējusi iestāšanās procesu ar Gruziju.

Ziņojumā arī secināts, ka Serbijā reformu temps “ir ievērojami palēninājies”, lai gan amatpersonas uzstājīgi apgalvo, ka Belgrada joprojām ir apņēmības pilna pievienoties ES.

Lai gan ES tuvākajos gados plāno uzņemt vairāk dalībvalstu, tā arī cenšas īstenot reformas, lai nodrošinātu sekmīgu bloka turpmāko darbību.

Kosa paziņoja, ka Brisele centīsies noteikt “stingrākus aizsardzības pasākumus” visos turpmākajos pievienošanās līgumos, kas tiks parakstīti ar jaunajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tās, kļūstot par ES dalībvalstīm, neatkāpjas no demokrātijas normām.

ES ir guvusi sāpīgu mācību no tādām valstīm kā Ungārija, kas kavējušas bloka darbu, vienlaikus atkāpjoties no tiesiskuma principa.

Brisele arī apsver, vai uzreiz piešķirt jaunajām dalībvalstīm veto tiesības attiecībā uz lēmumiem tādās jomās kā ārpolitika.