Vēstulē uzsvērts, ka, tā kā biennāles Krievijas paviljons pieder Vladimira Putina valdībai, tā finansējums ir līdzvērtīgs netiešam ekonomiskam atbalstam Kremlim, kas ir aizliegts ar sankciju tiesību aktiem. Biennāles vadībai ir 30 dienas, lai sniegtu atbildi.

“Neievērojot ES sankcijas, biennāle ir apdraudējusi savu apņemšanos ievērot ES vērtības. Kultūras pasākumiem, ko finansē no Eiropas nodokļu maksātāju naudas, būtu jāaizsargā demokrātiskās vērtības, jāveicina atklāts dialogs, daudzveidība un vārda brīvība – vērtības, kuras mūsdienu Krievijā netiek ievērotas,” teikts EK kultūras aģentūras vēstulē biennāles organizatoriem.

Atsevišķā vēstījumā Itālijas valdībai teikts, ka “visi izdevumi, kas radušies Krievijai saistībā ar Krievijas mākslinieku delegācijas dalību biennālē, ir par labu biennālei un acīmredzot var tikt kvalificēti kā netiešs ekonomisks atbalsts”.

Ceturtdien, dažas dienas pirms Venēcijas biennāles atklāšanas, saistībā ar skandālu, ko izsaucis lēmums atļaut piedalīties Krievijai, atkāpās mākslas izstādes starptautiskā žūrija.

Pirms tam žūrija paziņoja, ka izslēgs no vērtēšanas valstis, kuru līderu aizturēšanai orderus izdevusi Starptautiskā Krimināltiesa (ICC), tādējādi norādot uz Krieviju un Izraēlu.

Venēcijas biennāle notiks no 9. maija līdz 22. novembrim.

Martā Venēcijas biennāles rīkotāji paziņoja, ka atļaus šogad tajā piedalīties arī Krievijai.

Šo lēmumu asi kritizēja gan Ukraina, gan ES.

ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa 21. aprīlī apstiprināja, ka ES nepiešķirs 2028. gada biennālei paredzētu finansējumu 2,3 miljonu eiro apmērā.

Krievija biennālē nav piedalījusies kopš 2022. gada, kad tā sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Krievijas paviljonu biennālē pārvalda Jekaterinas Vinokurovas un Anastasijas Karņejevas dibinātais uzņēmums “Smart Art”. Karņejeva ir atvaļināta ģenerāļa meita un valsts aizsardzības konglomerāta “Rostex” direktora vietniece. Vinokurova ir Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova meita.