Vašingtonai un tās sabiedrotajiem ir arvien neiecietīgāka attieksme pret Ķīnas atteikšanos pārtraukt piegādāt Krievijai tehnoloģijas, kas palīdz atjaunot tās rūpniecisko bāzi, – sākot no mikroshēmām un beidzot ar spārnoto raķešu dzinējiem, raksta FT. 

Citas G7 dalībvalstis ir paziņojušas Vašingtonai, ka arī tās vai nu plāno šo jautājumu izvirzīt sarunās ar Ķīnas amatpersonām, vai arī to jau izdarījušas, avīzei sacīja kāda ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Pēc G7 ārlietu ministru sanāksmes Kapri šonedēļ Blinkens sacīja, ka Ķīna dod galveno ieguldījumu Krievijas aizsardzības rūpniecības bāzes atbalstīšanā.

Un, lai gan Ķīna, kā raksta “Bloomberg”, “nav pārkāpusi sarkano līniju” un tieši nepiegādā Krievijai ieročus vai munīciju, Blinkens plāno brīdināt, ka Vašingtona un tās sabiedrotie vienoti iebilst pret Pekinas lomu karā.

ASV valsts sekretārs nekonkretizēja, kādas sancijas viņš ir domājis, taču, kā sacījuši vairāki FT avoti, Baltais nams apsver arī sankcijas Ķīnas finanšu institūcijām.

Savukārt Ķīna, kā apgalvo viens no FT avotiem, ir arvien vairāk nobažījusies par iespējamām sankcijām tās bankām. 

ASV Valsts departaments atteicies sniegt komentārus.

Blinkena vizīte Ķīnā paredzēta no trešdienas līdz piektdienai.

Pagājušajā nedēļā vairāki Rietumu mediji, atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēstīja, ka Ķīna palīdz Krievijai veidot aizsardzības rūpniecību, nodrošinot bezpilota lidaparātu un raķešu tehnoloģijas, satelītattēlus un aprīkojumu, tādējādi Maskava veic vērienīgāko militārās ražošanas paplašināšanu kopš padomju laikiem.

Ķīnas vēstniecība Vašingtonā noliedza, ka piegādā ieročus kādai no Krievijas un Ukrainas kara pusēm.

FT raksta, ka 90% no mikroshēmām, ko Krievija importēja 2023. gadā, nāca no Ķīnas un tika izmantotas raķešu, tanku un lidmašīnu ražošanā.

Gada pēdējā ceturksnī Krievija no Ķīnas importēja arī 70% darbgaldu, kas, iespējams, tika izmantoti ballistisko raķešu ražošanā.