Iepriekš plāni atbalstīt Kijivu ar vairāk nekā 200 miljardiem eiro iesaldētu aktīvu, ko turēja Krievijas Centrālā banka, neizdevās, jo šo iniciatīvu bloķēja Beļģija, kur lielākā daļa šo līdzekļu tiek glabāti depozitārijā “Euroclear”.

Tagad valstu koalīcija, kurā ir arī Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija, ir sagatavojusi vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot atsākt darbu pie šīs koncepcijas un sniegt skaidrojumu par progresu alternatīvu juridisko un tehnisko mehānismu izstrādē, lai risinātu šo problēmu, ziņo FT, atsaucoties uz četriem avotiem.

“Tagad ir īstais laiks sākt jaunu diskusiju par to, kā mēs varam turpināt izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas un mūsu visu labā,” sacīja Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere-Stenergārda. “Šis ir taisnīgs un saprātīgs veids, kā nodrošināt” scenāriju, kurā Ukraina saņem līdzekļus, lai “aizsargātu sevi un visu Eiropu,” viņa piebilda.

Pērn decembrī ES valstis vienojās turpināt darbu pie šī jautājuma. Tomēr kopš tā laika nav bijis nekādu jaunumu, tāpēc vairākas valstis tagad pieprasa progresa ziņojumu, teica avoti.

“Līdz šim neviens nav iesniedzis jaunu priekšlikumu, kas nebūtu saskāries ar tiem pašiem politiskajiem šķēršļiem, kas pastāvēja decembrī,” sacīja viena ES amatpersona. “Mums nav burvju baltā truša, ko izvilkt no cepures. Bet mēs varam pilnveidot un pielāgot tos pašus juridiskos priekšlikumus, un, ja mainīsies politiskā situācija, iespējams, tie tiks apstiprināti,” piebilda avots.

Depozitārijā “Euroclear” atrodas lielākā daļa jeb 190 miljardi eiro no kopumā 260 miljardu eiro Krievijas suverēno aktīvu, kas iesaldēti kopš Maskavas kara sākuma pret Ukrainu. Decembrī ES apstiprināja šo aktīvu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku līdz kara beigām, un šī iesaldēšana iepriekš tika regulāri pagarināta.

Peļņa, ko “Euroclear” saņems no iesaldēto aktīvu pārvaldības, kopš 2024. gada tiek izmantota palīdzības finansēšanai Ukrainai.