Kā aģentūrai LETA pavēstīja EP pārstāvniecībā Latvijā, EP deputāti ar 413 balsīm “par”, 226 balsīm “pret” un 12 atturoties atbalstīja politisku vienošanos ar Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā, lai iekļautu jaunu, saistošu starpposma ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam – samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

EP skaidro, ka pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, uzsver EP.

Pēc EP pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem.

EP deputāti arī iekļāva aizsardzības pasākumus, lai novērstu tādu projektu finansēšanu, kas ir pretrunā ES stratēģiskajām interesēm.

Eiropas Komisija (EK) katru otro gadu novērtēs progresu virzībā uz mērķrādītāju, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, tehnoloģiju attīstību un ES rūpniecības konkurētspējas stāvokli. Tajā tiks ņemtas vērā arī enerģijas cenu tendences un to ietekme gan uz uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām un novērtēts neto piesaistījumu statuss ES līmenī salīdzinājumā ar to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu 2040. gada mērķi.

Pēc pārskatīšanas EK var ierosināt grozījumu ES Klimata aktā, kas varētu ietvert 2040. gada mērķrādītāja grozīšanu vai papildu atbalsta pasākumus.

Kad EP tekstu būs apstiprinājusi, tas stāsies spēkā 20 dienas pēc tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Eiropas Klimata akts nosaka, ka mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti ir juridiski saistošs pienākums visām ES dalībvalstīm. Tajā arī noteikts juridiski saistošs mērķrādītājs ES līdz 2030. gadam samazināt SEG neto emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.