ES vēstnieki nevienojas par sankciju pastiprināšanu Krievijai
Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki sanāksmē trešdien nespēja vienoties par sankciju pastiprināšanu Krievijai, un diskusijas tiks turpinātas ceturtdien, pavēstīja ES diplomāti, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.
LETA
21. sankciju pakete paredz pastiprināt ierobežojumus naftas un gāzes nozarē, kā arī finanšu jomā, un visstingrāk pret to iebilst Grieķija.
Jaunā sankciju pakete ietver kara laikā lielāko sankciju saraksta paplašinājumu, iekļaujot tajā 250 personas un organizācijas, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, cita starpā arī izmantojot kriptovalūtas.
Tajā ir paredzēti ierobežojumi zivju importam un vīzu izsniegšanai Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara veterāniem.
Jaunā sankciju pakete arī paredz pagarināt naftas cenu griestus.
“Šodien [vēstnieku sanāksmē] nespēja panākt vienprātību par 21. sankciju paketi, jo Grieķija turpina uzstāt, lai no paketes tiktu izslēgts pilnīgs aizliegums attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu Krievijas sašķidrinātās gāzes transportēšanai, konkrēti uz trešajām valstīm,” sacīja avots.
ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja 15. jūlijā nespēja pieņemt lēmumu par jaunu ES sankciju paketi, taču, kamēr diskusijas turpinās, nolēma līdz 23. jūlijam iesaldēt Krievijas naftas cenu griestus.
Iepriekš 21. sankciju paketi draudēja bloķēt Bulgārija, pieprasot izslēgt no sankciju sarakstiem Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, vēlāk tai pievienojās Itālija.
Taču tagad, kad Kirils ir izslēgts no sarakstiem, šīs pretenzijas ir atsauktas.