FID izplatītajā preses paziņojumā starptautisko sankciju ietekmi analizējis Iļjenkovs un Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Abu ekspertu saruna norisinājusies FID rīkotajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 19 sankciju kārtas pret Krieviju, papildinot pasākumus, kas tika ieviesti jau pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā.

Ņemot vērā, ka sankcijas ik pēc sešiem mēnešiem ir jāatjauno ar visu ES dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu, politiskā pretestība var būtiski vājināt to efektivitāti, norādījis Hilgenstoks.

Tas izskaidro, kādēļ dažas dalībvalstis joprojām importē Krievijas energoresursus vairāk nekā trīsarpus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma, viņš uzsvēris.

Tomēr, neraugoties uz šiem ierobežojumiem, ES ir panākusi ievērojamu progresu – negaidītā vienošanās aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārvadāšanu Eiropā apliecina, ka sankcijas var tikt efektīvi pilnveidotas, norādījis Hilgenstoks.

Savukārt Iļjenkovs vērsis uzmanību uz papildu izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi, finanšu iestādes un dalībvalstis.

Lai gan lēmumi par sankcijām tiek pieņemti centralizēti, par to faktisko īstenošanu ir atbildīga katra dalībvalsts. Tas ir novedis pie sankciju īstenošanas decentralizācijas un sadrumstalotības dalībvalstu līmenī.

Piemēram, liela daļa valstu vēl nav ieviesušas kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu atbilstoši ES direktīvai. Sankciju izpildes nepilnības var rasties arī vienas valsts robežās.

Lai mazinātu šādu risku, Latvija ir noteikusi Finanšu izlūkošanas dienestu par kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos.

Abi eksperti norāda, ka sankciju īstenošana uzlabojas, taču joprojām nepieciešami turpmāki centieni.

Vaicāti par to, kuras sankcijas Krievijai nodarījušas vislielākos zaudējumus, abi eksperti ir vienisprātis, ka būtiskāko ietekmi radījuši pret enerģētikas sektoru vērstie ierobežojumi.

ES noteiktais embargo jēlnaftai un naftas produktiem būtiski ierobežoja Krievijas piekļuvi Eiropas tirgum.

Tas 2023. gada sākumā piespieda Krieviju meklēt jaunus pircējus citos tirgos, nereti pārdodot naftu ar ievērojamām atlaidēm, kā rezultātā būtiski samazinājās ieņēmumi.

KSE institūts aplēsis, ka laikā no 2022. gada marta līdz 2025. gada augustam Krievija ir zaudējusi 159 miljardus ASV dolāru potenciālo ieņēmumu.

Hilgenstoks norādījis, ka ēnu flotes izmantošanas pieaugums un naftas cenu griestu efektivitātes vājināšanās ir mazinājusi kopējo sankciju ietekmi, tomēr enerģētikas sankcijas joprojām ir visefektīvākās.

Pēc abu ekspertu domām, nākamās nozīmīgākās ir eksporta kontroles sankcijas attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un citām augstas prioritātes precēm.

Lai gan Eiropas izcelsmes tehnoloģijas joprojām nonāk Krievijas militārajā aprīkojumā un pierādījumi liecina, ka sankcijas nav pilnībā apturējušas Rietumos ražotu komponentu iegādi, izmantojot sarežģītas piegādes ķēdes, šāda veida iepirkumi bieži notiek ar ievērojami augstākām izmaksām nekā normālos tirgus apstākļos.

Hilgenstoks norādījis, ka tas var būt saistīts gan ar lielo starpnieku skaitu sankciju apiešanas shēmās, gan ar to, ka Ķīnas piegādātāji, apzinoties Krievijas atkarību no šīm tehnoloģijām, piemēro paaugstinātas cenas.

Iļjenkovs izcēlis arī sankcijas, kas vērstas pret Krievijas oligarhiem, kuru ietekme nosaka Kremļa lēmumu pieņemšanu.

Savukārt Hilgenstoks izcēlis Krievijas Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu ES, norādot, ka piekļuves zaudēšana ārvalstu rezervēm ierobežo politikas veidošanas iespējas, veicina augstas procentu likmes un vēl vairāk destabilizē rubli.

2025. gada oktobrī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) noteica jaunas sankcijas pret “Rosneft” un “Lukoil” – diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem. Kā norādījis Hilgenstoks, sākotnējā ietekme būs būtiska, jo OFAC skaidri signalizē par sekundāro sankciju risku ārvalstu bankām.

Lai saglabātu eksporta apjomus, Krievijai nāksies piedāvāt vēl lielākas atlaides jau tā zemajai naftas cenai.

Cik ilgi šis periods turpināsies, pagaidām nav skaidrs, jo abi eksperti ir vienisprātis, ka šo sankciju efektivitāte būs atkarīga no tā, cik stingri OFAC nodrošinās to izpildi.

Daži izņēmumi jau ir piešķirti, kas mazina sankciju efektivitāti, viņi skaidro.

Pastāv arī iespēja, ka Krievija varētu izveidot čaulas uzņēmumus, lai iegādātos sankcijām pakļauto naftu un pēc tam to tālāk pārdotu, izslēdzot no darījumiem “Rosneft” un “Lukoil” nosaukumus un tādējādi ļaujot bankām apstrādāt maksājumus.

Tas, vai OFAC ieņems stingru nostāju pret šādām iespējamām apiešanas shēmām, vēl ir atklāts jautājums, norāda eksperti.

Iļjenkovs norādījis, ka “Lukoil” ievērojamā klātbūtne Eiropas degvielas mazumtirdzniecības tirgū padara uzņēmumu īpaši pakļautu sankciju ietekmei.

Vienlaikus ietekme uz Latviju, visticamāk, būs minimāla, jo “Rosneft” faktiski jau kopš 2022. gada tiek uzskatīts par sankciju subjektu, ņemot vērā tā izpilddirektora Igora Sečina iekļaušanu sankciju sarakstā, savukārt “Lukoil” uzņēmējdarbības klātbūtne Latvijā ir neliela.

Pēc vairāk nekā trīsarpus gadiem Krievijas uzsāktā agresija pret Ukrainu turpinās, raisot jautājumus par to, ko kara ilgums atklāj par Krievijas ekonomikas stāvokli.

Hilgenstoks norādījis, ka ilgstoša kara vešana ārpus savas teritorijas ir ārkārtīgi dārga, lai gan autoritārs režīms spēj šādu agresiju ilgstoši uzturēt.

Vienlaikus Krievija nav neuzvarama – tai neizdevās īstenot sākotnējo militāro mērķi trīs dienu laikā ieņemt Kijivu, un tās virzība frontē bijusi lēna un ļoti dārga.

“Kara ilgums liecina, ka līdz šim piemērotais spiediens nav bijis pietiekams – tas ir jāpastiprina,” uzsvēris Hilgenstoks.

Eksperti secina, ka sankcijas ir būtiski vājinājušas Krievijas ekonomiku un tās spējas karot, taču to ilgtermiņa efektivitāte ir atkarīga no turpmākas koordinācijas, konsekventas īstenošanas un politiskās gribas.

Šī spiediena saglabāšana un pastiprināšana ir izšķiroša, lai starptautiskā sabiedrība varētu efektīvi atbalstīt Ukrainu un ierobežot Krievijas spējas turpināt agresiju, viņi norāda.