Laikraksts norāda, ka viena no idejām, kas kļūst arvien populārāka Eiropas Komisijā un starp visstingrāk Ukrainu atbalstošajām valstīm, ir saskaņot un ieviest sankcijas atsevišķi vai nelielās tematiskās grupās, nevis censties apstiprināt plašas sankciju paketes publicitātes nolūkā.

Amatpersonas skaidro, kas tas samazinās riskus sankciju ieviešanas aizkavēšanai, jo valstīm būs mazāk iespēju sarunu gaitā izmantot savas veto tiesības.

Kāda amatpersona “Financial Times” sacījusi, ka pagājušajā nedēļā pieņemtā 21. sankciju pakete pret Krieviju varētu kļūt par pēdējo šādā formātā.

“Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šī pieeja vairs nestrādā,” viņš norādīja.

Kā ziņots, Eiropas Savienības valstis ceturtdien vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, un vienošanās tika panākta pēc vairāku nedēļu sarunām.

Diplomāti norādīja, ka pēdējais šķērslis tika pārvarēts pēc tam, kad Grieķijai tika piešķirtas izņēmumtiesības, kas ļauj vienai no tās kuģniecības kompānijām turpināt transportēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi no Arktikas.