“Mēs ar sašutumu esam iepazinušies ar Ķīnas vēstnieka Francijā pausto saistībā ar to valstu robežām, kuras kļuva neatkarīgas, sabrūkot Padomju Savienībai 1991. gadā,” par Francijas ĀM preses sekretāres reakciju aģentūru LETA informēja Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Ķīnai ir jāpaskaidro, vai šis paziņojums atspoguļo tās pozīciju; mēs ceram, ka tas tā nav,” atzīmē Francijas ĀM pārstāve.

Francija pauž “pilnīgu solidaritāti” ar visiem sabiedrotajiem un partneriem, kuri ieguva vai atguva “tik ļoti gaidīto” neatkarību pēc desmitgadēm apspiestībā.

ĀM preses sekretāre atgādina, ka attiecībā konkrēti uz Ukrainu, sabrūkot PSRS, visa starptautiskā kopiena, tajā skaitā Ķīna, 1991. gadā Ukrainu atzina kā jaunu ANO dalībvalsti robežās, kas iekļauj arī Krimu.

Francijas pārstāvji uzsver, ka Krimas aneksija 2014. gadā no Krievijas puses ir prettiesiska starptautisko tiesību kontekstā. ANO Harta, balstīta uz teritoriālās suverenitātes un nedalāmības principu, aizliedz teritoriju iegūšanu ar spēku, akcentē ĀM.

Francijas vēstniecībā Latvijā piebilst, ka attiecīgais viedoklis ir neoficiāls tulkojums Francijas ĀM preses sekretāres paustajam.

Arī Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels svētdien nosodīja Ķīnas vēstnieka Francijā televīzijas intervijā paustos spriedumus, apšaubot PSRS sabrukuma rezultātā radušos valstu suverenitāti.

Borels tviterī Ķīnas vēstnieka Lu Šaje izteikumus raksturoja kā nepieņemamus.

ES “var vienīgi pieņemt, ka šie izteikumi neatspoguļo Ķīnas oficiālo politiku”, norādīja Borels.

Kā ziņots, ņemot vērā nepieņemamos Ķīnas vēstnieka Francijā izteikumus par starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitāti, Latvijas ĀM paskaidrojumu sniegšanai pirmdien ir izsaukusi Ķīnas vēstniecības Rīgā pilnvaroto lietvedi, sociālajā vietnē “Twitter” vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš norāda, ka šis solis koordinēts ar Lietuvu un Igauniju.

Ķīnas vēstnieks Francijā Lu Šaje paziņojis, ka bijušajām PSRS valstīm “nav faktiska statusa starptautiskajās tiesībās”.

“Starptautiskajās tiesībās šīm bijušās Padomju Savienības valstīm nav pat faktiska statusa, jo nav starptautisku līgumu, kas materializē to statusu kā suverēnām valstīm,” intervijā šveiciešu žurnālistam Dariusam Ročebinam izteicies Lu.

“Viņš noliedz pat tādu valstu kā Ukraina, Lietuva, Igaunija, Kazahstāna utt. pastāvēšanu,” tviterī norādījis Parīzē bāzētās domnīcas “Stratēģiskais pētniecības fonds” eksperts Ķīnas jautājumos Antuāns Bondazs.

Nav gan īsti skaidrs, vai Lu savus vārdus ir attiecinājis arī uz Baltijas valstīm, jo saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tās nekad nav atradušās PSRS sastāvā, bet gan ilgstoši bijušas okupētas teritorijas.

Uz jautājumu, kam pieder Krievijas okupētā Krimas pussala, vēstnieks atbildējis, ka tas atkarīgs no tā, kā katrs šo problēmu uztver.

Viņš piebildis, ka “no sākuma” Krima piederējusi Krievijai, tuvāk gan nepaskaidrojot, ko viņš domājis ar izteikumu “no sākuma”.

Reaģējot uz šādiem Ķīnas vēstnieka izteikumiem, Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs tviterī paziņojis, ka tie ir pilnībā nepieņemami. “Mēs sagaidām no Ķīnas puses paskaidrojumus un pilnīgu reakciju uz šo paziņojumu,” piebildis Rinkēvičs.