Pērn likumprojekts viegli tika pieņemts apakšnamā, taču labēji un centriski noskaņotie likumdevēji debatēs augšpalātā to bija tik lielā mērā mīkstinājuši, ka iniciatīvas atbalstītāji paziņoja, ka tam vairs nav jēgas.

“Debates, kam vajadzēja palikt cieņpilnām un dziļi humānām, ir pārvērtušās dogmatiskā un politiskā cīņā,” pirms trešdienas balsojuma sacīja Senāta sociālistu frakcijas vadītājs Patriks Kanē.

Likumprojekts Senātā tika noraidīts ar 181 balsi “pret” un 122 balsīm “par”.

Nākamajā mēnesī likumprojekts atgriezīsies Nacionālajā sapulcē, kur valdība tagad varētu ļaut to pieņemt bez Senāta piekrišanas.

Prezidents Emanuels Makrons bija apsolījis pieņemt likumu par asistētu nāvi, kad 2022. gadā tika pārvēlēts uz otro termiņu.

Viņš norādīja, ka gadījumā, ja parlaments to bloķēs, varētu tikt rīkots referendums.

Šīs izmaiņas tiek uzskatītas par vienām no svarīgākajām kopš 2012. gada, kad Francija atļāva viendzimuma laulības.

Nīderlandē, Beļģijā, Šveicē un Kanādā ir legalizēta asistēta nāve, un par līdzīgu likumprojektu notiek debates Lielbritānijas parlamentā.

Senāts atsevišķā balsojumā pieņēma likumu, kas uzlabo mūža beigu aprūpi.