“Tas, protams, ir nopietns jautājums, un tāpēc mēs turpinām centienus, lai nepieļautu, ka šāds scenārijs kļūst par realitāti,” viņa piebilda.

Lai atbalstītu Dāniju, šodien Grenlandē ieradās Eiropas militārā misija, kuru veido karavīri no Francijas, Zviedrijas, Vācijas un Norvēģijas.

Vācijas Aizsardzības ministrija to nodēvēja par izlūkošanas misiju, norādot, ka mērķis būs izpētīt pamatnosacījumus iespējamam militārajam atbalstam Dānijai drošības garantēšanā reģionā, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas draudus Arktikā.

“No šodienas un turpmākajās dienās gaidāma lielāka NATO karavīru klātbūtne Grenlandē. Paredzams, ka būs vairāk militāro lidojumu un kuģu,” trešdien preses konferencē paziņoja Grenlandes vicepremjers Mute Egede, piebilstot, ka Eiropas karavīri Grenlandē piedalīsies manevros.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV nepieciešams iegūt Grenlandi drošības apsvērumu dēļ, jo gadījumā, ja šī sala nenonāks Vašingtonas kontrolē, to pārņems Ķīna vai Krievija.

Dānija noraida Trampa teritoriālās ambīcijas un paziņojusi, ka stiprinās militāro klātbūtni tās autonomajā teritorijā Grenlandē.

Krievijas vēstniecība Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā mītne, trešdien paziņoja, ka NATO spēku ierašanās Grenlandē rada bažas. NATO “palielina savu militāro klātbūtni šajā valstī, aizbildinoties ar pieaugošiem draudiem no Maskavas un Pekinas puses”, apgalvoja Krievijas vēstniecība.

Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens trešdien Vašingtonā preses konferencē pēc tikšanās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio raksturoja šīs sarunas kā atklātas un konstruktīvas, bet atzina, ka ASV un Dānijai ir pavisam atšķirīgs skatījums uz Grenlandi.

Reizē ar Rasmusenu sarunās piedalījās Grenlandes ārlietu ministre Viviana Mocfelta.

“Mums neizdevās mainīt amerikāņu pozīciju. Ir skaidrs, ka prezidentam [Donaldam Trampam] ir vēlme iekarot Grenlandi,” žurnālistiem sacīja Rasmusens. “Un mēs ļoti, ļoti skaidri pateicām, ka tas nav karalistes interesēs,” viņš uzsvēra.

Rasmusens arī uzsvēra, ka Grenlandes piekrastē nav Ķīnas karakuģu. “Grenlandē nav arī lielu Ķīnas investīciju,” viņš piebilda.

Tramps pēc šīs tikšanās, kurā viņš nepiedalījās, pirmo reizi izteicās samiernieciski par Grenlandes jautājumu, atzīstot Dānijas intereses, taču viņš atkal norādīja, ka neizslēdz nekādas iespējas.

“Man ir ļoti labas attiecības ar Dāniju, un mēs redzēsim, kā tas viss atrisināsies. Es domāju, ka kaut kas izdosies,” paziņoja Tramps.

Viņš vēlreiz apgalvoja, ka Dānija būtu bezspēcīga, ja Krievija vai Ķīna izdomātu okupēt Grenlandi.