Saskaņā ar sākotnējiem datiem gada pirmajā ceturksnī konstatēti nedaudz vairāk kā 28 500 robežas nelegālas šķērsošanas gadījumi, kas ir par 40% mazāk nekā pērn tajā pašā laika periodā.

Uz ES austrumu sauszemes robežas konstatēti aptuveni 1100 šādi gadījumi, kas ir par 49% mazāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Tomēr “Frontex” norāda, ka martā spiediens no Baltkrievijas, kas organizē nelegālo imigrantu plūsmu uz ES, krasi pieaudzis. To veicinājusi laikapstākļu uzlabošanās.

Tikmēr ES un Ukrainas robežu nelegāli mēģinājuši šķērsot pamatā ukraiņu vīrieši, kas cenšas izvairīties no karadienesta.

Visaktīvākais nelegālās imigrācijas maršruts gada pirmajā ceturksnī bijis Vidusjūras šķērsošana tās centrālajā daļā. Pa šo maršrutu ES iekļuvuši aptuveni 8500 nelegālie imigranti. Tomēr tas ir par 46% mazāk nekā pērn. Lībija joprojām ir galvenais ceļojuma sākumpunkts, nelegālajiem imigrantiem dodoties uz Eiropu. Šo maršrutu visvairāk izmantojuši Bangladešas, Somālijas un Sudānas pilsoņi.

Šķērsojot Vidusjūras austrumdaļu, ES izdevies nokļūt 8400 nelegālajiem imigrantiem, kas ir par 32% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Savukārt Vidusjūras rietumdaļa ir vienīgais maršruts, kurā šī gada pirmajā ceturksnī konstatēts nelegālās imigrācijas pieaugums. Šajā ceļā ES nonākuši aptuveni 5200 nelegālie imigranti, kas ir par 50% vairāk nekā pērn.

Savukārt Rietumbalkānu maršrutā konstatēti 2800 robežas nelegālas šķērsošanas gadījumi, kas ir par 19% mazāk salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni.

Rietumāfrikas maršrutā reģistrēta aptuveni 2300 nelegālo imigrantu ierašanās, kas ir par 78% mazāk nekā pagājušajā gadā. Tā ir visstraujākā nelegālo imigrantu plūsmas samazināšanās gada griezumā.