Dialogs ir sācies, un Grenlandes valdība apņēmīgi strādās, lai panāktu konkrētus rezultātus, parlamentā paziņoja Nilsens.

Dānijas, Grenlandes un ASV sarunas sākās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps janvārī atteicās no saviem draudiem ar spēku sagrābt ES un NATO dalībvalsts Dānijas autonomo Arktikas teritoriju.

Pirmā darba grupas sanāksme notika 28. janvārī Vašingtonā, un tajā piedalījās augsta līmeņa Dānijas, Grenlandes un ASV ierēdņi.

“Tā noritēja ļoti konstruktīvā gaisotnē un tonī, un ir plānotas jaunas tikšanās. Tas nenozīmē, ka viss ir atrisināts, bet ir labi,” nākamajā dienā pēc sarunām paziņoja Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens, piebilstot, ka viņš jūt nedaudz lielāku optimismu nekā pirms nedēļas.

Nilsens, kurš kopā ar Dānijas premjerministri pagājušajā nedēļā tikās ar Francijas un Vācijas līderiem, uzsvēra, ka sarunām ar Trampa administrāciju jānotiek paralēli centieniem stiprināt dialogu ar citām Rietumvalstīm un sadarbību ar Eiropas Savienību (ES).

“Mēs neesam vieni, un mēs esam aizsargāti. Visas ES valstis mūs atbalsta,” viņš piebilda. Nilsens arī atkārtoti uzsvēra, ka Grenlandi nevar ne nopirkt, ne pārdot.

Trampa draudi sagrābt Grenlandi izraisīja krīzi ASV attiecībās ar pārējām NATO valstīm.

ASV prezidents atkāpās no saviem draudiem pēc sarunas ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, paziņojot, ka ir vienojies par ietvaru, lai nodrošinātu lielāku ASV ietekmi reģionā.

Tomēr šķiet, ka panākta vienošanās tikai par dažām detaļām, un Dānijas un Grenlandes varasiestādes atsakās apspriest jebkādu suverenitātes nodošanu pār Grenlandi.