“Ir pienācis laiks uzdrīkstēties drosmīgām reformām, kas stiprinās mūsu iestāžu statusu un pilsoņu uzticību,” uzrunā televīzijā paziņoja Micotakis.

Pašlaik Grieķijas tiesas nevar patstāvīgi saukt ministrus pie atbildības. Jebkurai kriminālvajāšanai vispirms jāsaņem parlamenta piekrišana, taču tas ir apgrūtinošs process, ko bieži vien bloķē valdošais vairākums.

Valdība pēdējā laikā daudz kritizēta šajā jautājumā, jo augsta ranga ministriem izdevies izvairīties no kriminālvajāšanas saistībā ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības subsīdiju skandālu.

Lietā par 2023. gadā notikušo vilciena katastrofu, kurā dzīvību zaudēja 57 cilvēki, parlaments galu galā vērsās tiesā pret bijušo transporta ministru un vēl vienu zemāka ranga ministru, taču sagaidāms, ka viņiem abiem netiks izvirzītas smagas apsūdzības, ar ko nav mierā upuru tuvinieki un opozīcijas partijas.

Micotakis arī vēlas mainīt prezidenta pilnvaru termiņu no maksimāli diviem piecu gadu termiņiem uz vienu sešu gadu termiņu.

Valdošajai konservatīvajai partijai “Jaunā demokrātija” ir 156 no 300 vietām parlamentā.

Pašreizējais parlamenta sasaukums var ierosināt pārskatīt konstitūciju, bet saskaņā ar likumu galīgo lēmumu par konstitucionālo reformu var pieņemt tikai nākamais parlamenta sasaukums, kas šajā gadījumā tiks ievēlēts 2027. gadā.

Paredzams, ka valdošā partija savus priekšlikumus iesniegs līdz martam, un sagaidāms, ka arī citas partijas nāks klajā ar saviem ierosinājumiem.