Tūkstošiem cilvēku ar ES un Gruzijas karogiem svētdienas vakarā pulcējās pie parlamenta ēkas. Daļa demonstrantu dauzīja ēkas ieejas durvis.

Daļai demonstrantu bija niršanas maskas, lai pasargātu acis no asaru gāzes, kuru iepriekšējās demonstrācijās drošības spēki izmantojuši protestētāju izklīdināšanai.

Protesti notiek ne tikai galvaspilsētā Tbilisi, bet arī citviet Melnās jūras piekrastes valstī.

Pēdējo dienu laikā protestos aizturēti vairāk nekā 150 cilvēki.

Gruzijā protesti pret ES iestāšanās sarunu apturēšanu sākās ceturtdien, kad Gruzijas premjerministrs Kobahidze paziņoja, ka tā līdz 2028. gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar ES.

Demonstrantus vēl vairāk saniknoja Gruzijas premjerministra Iraklija Kobahidzes paziņojums, ka “jaunās valdības veidošana, balstoties uz 26. oktobra vēlēšanām, ir pabeigta”.

Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26. oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja desmit gadus valdījusī partija “Gruzijas sapnis”, kuru apsūdz par tuvināšanos Krievijai, taču opozīcijas partijas un rietumnieciski noskaņotā prezidente Salome Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, un boikotē jauno parlamenta sasaukumu.

Zurabišvili uzskata, ka jaunais parlamenta sasaukums ir antikonstitucionāls, un ar Konstitucionālās tiesas starpniecību cenšas panākt vēlēšanu rezultātu anulēšanu.

“Gruzijas sapnis” trešdien izvirzīja prezidenta amatam galēji labējo politiķi, bijušo futbolistu Mihailu Kavelašvili, taču Zurabišvili paziņoja, ka neatstās amatu, kamēr nenotiks atkārtotas parlamenta vēlēšanas.

Viņa sestdien paziņoja, ka ir izveidojusi “nacionālo padomi” no opozīcijas partijām un pilsoniskās savienības pārstāvjiem, kas “nodrošinās stabilitāti valstī”.

Simtiem valsts ierēdņu, tostarp no Ārlietu, Aizsardzības un Izglītības ministrijām, kā arī vairāki tiesneši, izplatīja kopīgus paziņojumus, protestējot pret Kobahidzes lēmumu.

Vairāk nekā 200 Gruzijas diplomātu kritizēja šo soli kā pretrunā ar konstitūciju un valsts novešanu “starptautiskā izolācijā”.

Vairāki Gruzijas vēstnieki atkāpušies no amata, savukārt aptuveni 100 skolas un universitātes apturēja akadēmisko darbību, tādējādi protestējot pret valdības lēmumu.

Protestu apspiešana ir izraisījusi starptautisku nosodījumu.

Eiropas Savienības, kas oficiāli nav atzinusi oktobrī notikušo vēlēšanu rezultātu, augstākā pārstāve ārpolitikā un drošības politikā Kaja Kallasa svētdien brīdināja Gruzijas varas iestādes nevērst vardarbību pret demonstrantiem.

ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers paziņoja, ka nosoda pārmērīgu spēku, kas izmantots pret Gruzijas iedzīvotājiem, “kuri izmanto savu brīvību protestēt, un esam apturējuši mūsu stratēģisko partnerību ar Gruziju”.

Satraukumu paudušas arī Francija, Lielbritānija, Ukraina, Polija, Zviedrija, Lietuva, Latvija un citas valstis.