Šo parlamentu priekšsēdētāji nosūtījuši vēstuli Gruzijas parlamenta priekšsēdētājam Šalvam Papuašvili, uzsverot, ka pieņemtā likuma par ārvalstu ietekmes caurskatāmību gars un saturs nav savienojams ar Eiropas normām un vērtībām.

Ideja aicināt Gruziju atsaukt šo pretrunīgi vērtēto likumu radās, tiekoties Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) un Čehijas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētājai Markētai Pekarovai-Adamovai Rīgā pagājušajā nedēļā.

Parlamentu priekšsēdētāji vēstulē uzsver, ka pašreizējā likuma mērķis ir apklusināt plašsaziņas līdzekļus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kam ir būtiska nozīme demokrātiskā sabiedrībā un kas palīdz Gruzijai ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

“Mēs aicinām jūs atsaukt šo likumu un iesaistīties jēgpilnā un iekļaujošā dialogā ar organizēto pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem. Aicinām arī ievērot pamatvērtības, aizstāvot cilvēku tiesības pulcēties un pārtraukt vardarbības un iebiedēšanas izmantošanu pret miermīlīgajiem demonstrantiem,” teikts paziņojumā.

Gruzijas nesenie lēmumi mūs satrauc, jo tās rīcība ir pretrunā tām vērtībām un principiem, uz kuriem bijāt apņēmušies vadīties un kuri ir jūsu Eiropas centienu pamatā, teikts vēstulē.

Likumdevēju vadītāji pauž, ka ir bijuši kopā ar Gruziju visos ES integrācijas progresa posmos, pieredzot ievērojamas politiskās pārmaiņas un milzīgus centienus, kuros Gruzija iepriekšējos gados ieguldīja reformu virzībā. Pavisam nesen Gruzijai tika dots skaidrs ceļš iestāšanās sarunu uzsākšanai, akcentējuši parlamentu spīkeri.

“Mēs patiesi augstu vērtējam mūsu sadarbību, ko kopā esam izveidojuši šo gadu gaitā. Tas ir ļāvis mums atklāti risināt dialogu pat jautājumos, kuros mēs nepiekrītam. Mēs vienmēr esam bijuši vienoti svarīgos jautājumos par vērtībām un principiem,” teikts vēstulē.

Parlamentu priekšsēdētāji uzsvēruši, ka lēmums turpināt ceļu uz ES ir Gruzijas un tās tautas suverēna izvēle, norādot, ka šis ceļš nav viegls, taču nelokāma uzņēmība un draugu atbalsts to ļauj.

“Patiesi ceram, ka Gruzija neatsakās no savas apņemšanās izmantot vēsturisko iespēju logu, kas dod iespēju Gruzijas iedzīvotājiem iekļauties kopējā miera un labklājības, kā arī brīvību un vērtību telpā. Mēs ticam Gruzijas Eiropas nākotnei un esam apņēmušies jūs atbalstīt,” vēstulē uzsvēruši parlamentārieši.

Vēstuli parakstījusi Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars, Čehijas Deputātu palātas priekšsēdētāja Pekarova-Adamova un Senāta priekšsēdētājs Milošs Vistrčils, Nīderlandes Pārstāvju palātas spīkers Martins Bosma, Polijas Sejma maršals Šimons Holovņa un Senāta maršale Malgožata Kidava-Bloņska, kā arī Francijas Nacionālās asamblejas prezidente Jaela Brona-Pivē.

Jau ziņots, ka Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili noteikusi veto likumam par “ārvalstu ietekmi”, kas izraisījis valstī bezprecedenta protestus un Briseles brīdinājumus, ka likums var kaitēt Gruzijas centieniem pievienoties ES.

Tiesa, valdošajai partijai “Gruzijas sapnis” parlamentā ir pietiekams vairākums, lai pārvarētu prezidentes veto.

Ja arī pēc tam prezidente atteiksies likumu parakstīt, to var parakstīt un izsludināt parlamenta priekšsēdētājs.

Konstitūcijā nav noteikts termiņš, kādā parlamentam ir jāpārvar veto, taču gaidāms, ka tas notiks jūnijā. Valdība gan norādījusi, ka šajā procesā varētu ņemt vērā Rietumu partneru “saturīgās rekomendācijas”.