Eiropas Savienības dalībvalsts atcēla obligāto militāro dienestu 2008. gadā, gadu pirms pievienošanās NATO. Taču kopš 2020. gada un vēl jo vairāk kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā valsts ir centusies atjaunot pamata militāro apmācību, un parlaments pagājušā gada oktobrī apstiprināja tās atjaunošanu.

Aptuveni 800 jauniesaukto, no kuriem lielākā daļa ir brīvprātīgie, pirmdien ieradās trīs centros, lai sāktu divu mēnešu apmācības. Starp viņiem bija 82 sievietes, kurām saskaņā ar likumu ir jādienē.

Pēc apmācības pabeigšanas jauniesauktie kļūs par daļu no Horvātijas rezerves spēkiem.

Aizsardzības ministrs Ivans Anušičs pagājušajā nedēļā uzteica aktivitāti, ar kādu jaunieši atsaukušies dienestam.

Viņaprāt, obligātā militārā dienesta atjaunošana ir “liels un nozīmīgs projekts Horvātijas drošībai” un “jaunieši ir atzinuši pamata militārās apmācības nozīmi”.

Jauniesauktie netiks apmācīti darbam konfliktu zonās, bet gan apgūs izdzīvošanas, pašaizsardzības un bezpilota lidaparātu vadības prasmes.

Projekta izmaksas tiek lēstas līdz 25 miljoniem eiro gadā, un jauniesauktajiem tiks maksāta alga 1100 eiro mēnesī.

Obligātā militārā dienesta dalībnieki pēc dienesta beigām iegūs priekšrocības, ja pieteiksies darbam Horvātijas valsts iestādēs.

Amatpersonas plāno pakāpeniski paplašināt iesaukšanu, aptverot aptuveni 19 000 jauniešu gadā, kad tie sasniedz 19 gadu vecumu.

Horvātija ir pirmā bijusī Dienvidslāvijas republika, kas atjauno obligāto militāro dienestu kopš sociālistiskās valsts sabrukuma 1990. gadu asiņaino karu laikā.

Kaimiņvalsts Serbija, kas 2011. gadā atcēla obligāto militāro dienestu, arī plāno to atjaunot. 75 dienu obligātais dienests varētu sākties decembrī vai nākamā gada martā, teica prezidents Aleksandars Vučičs.

Horvātijas militārais budžets nedaudz pārsniedz līdzšinējo NATO mērķi 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Zagreba plāno to palielināt līdz 3% no IKP līdz 2030. gadam.