Par grozījumiem balsoja 92 deputāti, septiņi bija pret un neviens deputāts neatturējās.

Visi septiņi deputāti, kas balsoja pret, bija no opozīcijā esošās Centra partijas, kas aizstāv krievvalodīgo intereses.

Lai konstitūcijas grozījumu likumprojekts tiktu pieņemts, tam bija jāsaņem vismaz divas trešdaļas parlamenta deputātu balsu, t. i., vismaz 68 balsis. Rīgikogu pavisam ir 101 deputāts.

“Lēmumus mūsu vietējā dzīvē nepieņems agresorvalstu pilsoņi, bet mēs lemsim paši,”

pēc grozījumu pieņemšanas platformā “X” ierakstīja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.

Līdz šim pašvaldību vēlēšanu tiesības bez Igaunijas pilsoņiem un nepilsoņiem un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem bija arī trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Igaunijā un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgajā pašvaldībā.

Nākamās Igaunijas pašvaldību vēlēšanas notiks 19.oktobrī.

Tajās vēl varēs piedalīties nepilsoņi, bet pēc tam viņiem balsot pašvaldību vēlēšanās būs liegts un pašvaldības varēs vēlēt tikai Igaunijas un tur pastāvīgi dzīvojošie ES valstu pilsoņi.

Konstitūcijas grozījumu projekta autori norādījuši, ka līdz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām tiem nepilsoņiem, kas vēlēsies balsot, būs pietiekami daudz laika pilsonības iegūšanai.

Igaunijā ir nepilni 60 000 nepilsoņu, kā arī pastāvīgi dzīvo apmēram 80 000 Krievijas pilsoņu.

Lai konstitūcijas grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāparaksta valsts prezidentam Alaram Karisam.