Sarunu gaitā kļūs skaidrs, vai puses ir gatavas noslēgt līgumu, taču galīgais lēmums par jebkādu starptautisku līgumu būs jāpieņem Igaunijas parlamentam.

Tieslietu un digitālo lietu ministre Līza Pakosta sacīja, ka Tartu cietuma nākotnei ir divas iespējas – slēgšana vai darbavietu nodrošināšana Dienvidigaunijā, vienlaikus būtiski pastiprinot aizsardzības sadarbību ar NATO sabiedroto.

“Igaunijas cietumu sistēma ir starptautiski atzīta un atbilst augstiem standartiem. Mums ir labi apmācīti, augsti kvalificēti darbinieki, darba metodes koncentrējas uz cilvēktiesību aizsardzību un ir moderna infrastruktūra. Cietumu dienesta darbs ir nozīmīga Igaunijas iekšējās drošības daļa, un tās saglabāšana ir būtiska Dienvidigaunijas iedzīvotāju drošībai,” klāstīja Pakosta, piebilstot, ka “cietuma telpu iznomāšana var iedarbīgi pastiprināt sabiedrisko attiecības, radīt darbavietas un ir viens no veidiem, kā līdzsvarot valsts izmaksas un ieņēmumus”.

Sākotnējā analīze ir apstiprinājusi, ka cietumu telpu noma Igaunijā ir juridiski iespējama, praktiski īstenojama un ekonomiski pamatota. Telpu iznomāšana palīdzētu saglabāt īpaši apmācīta iekšējās drošības personāla un cietumu telpu kritisko rezervi, tādējādi nodrošinot Igaunijas gatavību jebkurai krīzei. Visi ieslodzītie tiktu nosūtīti atpakaļ uz savu mītnes valsti, un nevienam ieslodzītajam Igaunijā netiktu atļauts atstāt cietumu uz laiku.

Pakosta pateicās Zviedrijai un Nīderlandei par sadarbību pirmskonsultāciju laikā. Sākotnējā analīze parādīja valstu ikdienas prakse cietumu darbā ir ļoti līdzīga, tādēļ pārrobežu sadarbība ir iespējama.

Ja sarunas būs veiksmīgas, starp valstīm tiks parakstīts starptautisks līgums, kurā būs izklāstītas visas svarīgākās detaļas un vienošanās.