Igaunijas armijas un izlūkdienestu vadītāji gan neuzskata, ka Maskava vēlas pilna mēroga karu ar NATO, vismaz ne nākamo divu gadu laikā, uzsver izdevums.

“Tomēr viņi uzskata, ka karojošā kaimiņvalsts nākotnē gatavojas iespējamam konfliktam,” norāda FT.

Igaunija arī bažījas, ka Kremlis “varētu izmantot izdevīgu brīdi, lai uzsāktu avantūru, piemēram, ierobežota mēroga iebrukumu, lai pārbaudītu NATO kolektīvās aizsardzības principus,” piebilst laikraksts.

Tā rīcībā esošā informācija liecina, ka Igaunijas armijas un izlūkdienestu amatpersonas atzīst, ka ne Igaunija, ne NATO šādā scenārijā pašlaik nenodrošina ticamu atturēšanu.

Tas ir pamudinājis pāriet uz “aktīvās aizsardzības” stratēģiju.

“Mums jāsāk no robežas un jāuzvar pirmajās kaujās,” norādījis Igaunijas Aizsardzības spēku 1. brigādes komandieris pulkvedis Tarmo Kundla.

Jaunā stratēģija paredz, ka viņa brigāde tiks pastāvīgi pārvietota no Tapas uz Jehvi, kas ir 50 kilometru attālumā no Krievijas robežas.

“Atturēšana nedarbojas,” izdevumam atzinusi kāda augsta ranga Igaunijas militārās izlūkošanas amatpersona.

“Visiem mums Baltijā nākamie četri gadi būs kritisks periods šī jautājuma risināšanā,” piebildusi amatpersona.

Maijā Igaunijas valdība iekļāva terminu “aktīvā aizsardzība” valsts nacionālās drošības koncepcijā.

“Kopš tā laika valsts nelielie, bet ļoti profesionālie bruņotie spēki ir sākuši diskrētu, bet radikālu pārgrupēšanos,” ziņo FT.

“Elitārās vienības no Igaunijas galvenās militārās bāzes Tapā tagad tiek pastāvīgi pārvietotas uz pozīcijām, kas atrodas tālāk uz austrumiem,” piebilsts rakstā.

Laikraksts norāda, ka papildus jaunajai bāzei Jehvi arī Krievijas pierobežas pilsētā Narvā tiek būvēts objekts, kas krīzes gadījumā varētu uzņemt līdz 1000 militārpersonu.