Sančess par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu paziņoja televīzijas tiešraidē pirmdienas rītā pēc tam, kad vairākas dienas valstī saasinājās protesti.

“Lai paveiktu vairāk, mums ir jāatjauno un jāpaplašina tautas atbalsts,” televīzijas uzrunā sacīja Sančess, kurš amatā ir kopš 2018. gada, piebilstot, ka viņa mērķis ir “nodrošināt daudz plašāku, progresīvu vairākumu parlamentā”.

Sestdien desmiti tūkstoši protestētāju izgāja Madrides un citu Spānijas pilsētu ielās, pieprasot pieejamus mājokļus.

Mājokļu jautājums spāņiem gadiem ilgi bijusi galvenā problēma, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un īres maksas un mājokļu cenas pieaug, tāpat kā citviet Eiropas Savienībā.

Vidējā īres maksa Spānijā pēdējās desmitgades laikā ir gandrīz divkāršojusies, savukārt mājokļu cenas ir pieaugušas par aptuveni 90%, liecina nekustamā īpašuma vietnes “Idealista” dati.

Ilgi gruzdējusī neapmierinātība izvērtās masu protestos 23. septembrī pēc kādas 87 gadus vecas sievietes izlikšanas no dzīvokļa Madridē, kurā viņa bija dzīvojusi septiņas desmitgades, bet tagad bija nonācis investīciju kompānijas īpašumā. Saistībā ar sabiedrības sašutumu jaunie mājokļa īpašnieki ļāva sirmgalvei atgriezties tajā par zemāku īres maksu.

Spānija jau vairākus gadus darbojas saskaņā ar 2023. gada budžetu, kas ir pēdējais parlamenta apstiprinātais budžets.

Parlamenta noraidītie likumprojekti cita starpā paredzēja automātisku īres līgumu pagarināšanu un neaizsargātu īrnieku izlikšanas ierobežojumus.

Piektdien abus priekšlikumus mājokļu krīzes risināšanai noraidīja ne tikai galvenie opozīcijas spēki – konservatīvā Tautas partija (PP) un nacionālkonservatīvā partija “Vox” (“Balss”), bet arī valdības bijusī partnere, konservatīvā Katalonijas separātistu partija “Junts per Catalunya” (“Kopā par Kataloniju”). Tās septiņas balsis pret pasākumiem izrādījās izšķirošas priekšlikumu noraidīšanā.

“Junts per Catalunya” bija palīdzējusi Sančesam nodrošināt vairākumu pēc pēdējām vēlēšanām 2023. gada jūlijā, bet gandrīz pirms gada tā nostājās pret valdību un paziņoja par piesliešanos opozīcijai.

Kopš tā laika Sančesa mazākuma valdībai nav bijis automātiska vairākuma parlamentā, un tai ir bijušas grūtības pieņemt savu likumdošanas programmu. Tās darbs ir lielā mērā paralizēts.

Pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana Sančesam ir riskanta. Saskaņā ar lielāko daļu aptauju PP un “Vox” kopā iegūtu stabilu vairākumu jeb vairāk nekā 200 no 350 vietām parlamentā.

Ar valdību saistītie korupcijas skandāli un migrācijas krīze Spānijas Ziemeļāfrikas eksklāvā Seutā ir iedragājuši Sančesa Spānijas Sociālistiskās strādnieku partijas (PSOE) un kreiso ekstrēmistu partijas “Sumar” (“Kopā”) veidotās valdības pozīcijas.

Savā runā Sančess aizstāvēja valdības paveikto un uzsvēra, ka viņa vadībā Spānijas ekonomika ir augusi straujāk nekā citās Eiropas valstīs.

Taču pēc astoņiem gadiem pie varas Sančesu vajā korupcijas skandāli, kuros iesaistīti viņam pietuvināti cilvēki. Korupcijas skandālos iesaistīta gan viņa sieva, gan sociālistu līderi.

Sančess izpelnījies plašu kritiku par krīzi Seutā, kur jūlija beigās ielauzās tūkstošiem nelegālo imigrantu no Marokas.

PP līderis Alberto Nunjess Feiho sestdien atkārtoti aicināja Sančesu izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, norādot, ka viņa valdība Spānijai kļuvusi nepanesama.

Iepriekšējās parlamenta vēlēšanas Spānijā bija 2023. gada jūlijā, un kārtējās vēlēšanas bija paredzētas nākamā gada vasarā.