“Salīdzinot ar Krieviju, Ķīnas izlūkdienestu darbība ir gan plašāka, gan intensīvāka. Ķīnas izlūkošanas mērķu sasniegšanai tiek izmantoti Ķīnas uzņēmumi un [Ķīnas pilsoņu] kopienas dažādās pasaules valstīs. Gan (..) tehnoloģiju nodošanas, gan civilās un militārās sadarbības programmās iesaistītas kopienas, pētnieki, tehnoloģiju uzņēmumi vai Ķīnas tirdzniecības kameras, kas izveidotas ārvalstīs. Ķīnas izlūkošanas mērķus atbalsta dažādi tiesību akti, kas gan Ķīnas pilsoņiem, gan uzņēmumiem liek plaši sadarboties ar valsts struktūrām,” teikts ziņojumā.

Tajā norādīts, ka, raugoties no NATO un Eiropas Savienības perspektīvas, Ķīnas pieaugošais ekonomiskais un militārais atbalsts Krievijai tās karā pret Ukrainu rada bažas.

Lai gan Ķīnas vēstniecība Tallinā nav publiski komentējusi karu Ukrainā, tā uztur attiecības ar Krievijas vēstniecību un ir uzturējusi aktīvu saziņu ar to kara laikā.

“Ķīnas vēstniecība Tallinā kalpo kā viens no galvenajiem Ķīnas instrumentiem maigās varas īstenošanai, izplatot oficiālos naratīvus dažādās politikas jomās un uzlabojot Ķīnas tēlu. Pēc Covid-19 pandēmijas 2023. gads bija pirmais gads, kurā vēstniecība darbojās bez ierobežojumiem. Tā ir atjaunojusi iepriekšējos kontaktus un aktīvi veidojusi jaunus,” vēsta KaPo.

Vēstniecība stingri iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, piemēram, priekšlikumu atvērt Taivānas pārstāvniecību Igaunijā, un aktīvi darbojas, lai vērstos pret šādiem ierosinājumiem, norādīts ziņojumā. 

Ķīna ir ļoti jūtīga pret jebkādiem oficiāliem kontaktiem, kas citām valstīm varētu būt ar Taivānu.

Reaģējot uz to, tā izmanto izlūkošanas un ietekmes taktiku politiskā, gan sabiedriskā līmenī visā pasaulē, piebilst KaPo.