“Hizbollah” marta sākumā ievilka Libānu Tuvajos Austrumos notiekošajā karā, veicot raķešu uzbrukumus Izraēlai, lai atriebtos par Irānas augstākā līdera nogalināšanu ASV un Izraēlas gaisa uzbrukumos. Izraēla atbildēja ar masveida gaisa uzbrukumiem un sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos.

Saskaņā ar Libānas Veselības ministrijas datiem kopš kara sākuma Izraēlas uzbrukumos gājuši bojā gandrīz 4300 cilvēki un vairāk nekā miljons bijuši spiesti pamest savas mājas.

IOM, apkopojot datus kopš 22. jūnija, aprēķinājusi, ka savās kopienās atgriezušies 646 107 cilvēki, bet vēl aptuveni 500 000 cilvēku joprojām tiek uzskatīti par pārvietotām personām.

Irānas un ASV pagājušajā mēnesī panāktā vienošanās paredz Libānā pamieru kopš 21. jūnija. Kopš tā laika simtiem tūkstošu cilvēku ir atgriezušies savās mājās Libānas dienvidos un Beirūtas dienvidu piepilsētās.

Libānas varasiestādes paziņojušas, ka likvidēs neoficiālās telšu nometnes Beirūtā un tās apkārtnē, kā arī samazinās oficiālo patvēruma vietu skaitu. Tomēr cilvēkiem joprojām nav iespējams atgriezties desmitiem pilsētu un ciemu pie dienvidu robežas, jo daudzas no šīm vietām ir pamatīgi izpostītas. Turklāt Izraēlas amatpersonas apgalvo, ka, neraugoties uz pamieru, Izraēlas bruņotie spēki paliks “drošības zonā” desmit kilometrus dziļi Libānas teritorijā.

Pagājušajā nedēļā Libāna un Izraēla ar ASV atbalstu noslēdza ietvarvienošanos, kuras mērķis ir pavērt ceļu uz stabilu mieru. Vienošanās paredz “Hizbollah” atbruņošanos, pakāpenisku Izraēlas karaspēka atvilkšanu no Libānas dienvidiem un Libānas armijas izvietošanu šajā reģionā. Tomēr šajā nolīgumā, ko “Hizbollah” neatbalsta, nav noteikts grafiks Izraēlas karaspēka aiziešanai no Libānas. Tā vietā tajā Izraēlas karaspēka atvilkšana sasaistīta ar “Hizbollah” atbruņošanos, kas, pēc ekspertu domām, ir pārāk sarežģīta prasība, lai Libānas valsts to varētu izpildīt.