“ASV valdībai nav nekādu pilnvaru vai tiesību diktēt Irānas ārpolitiku,” Aragči svētdien rakstīja platformā “X”, mudinot ASV izbeigt “Jemenas cilvēku nogalināšanu”.

Sociālajos tīklos publicētajā ierakstā Tramps arī brīdināja, ka Irānai nekavējoties jāpārtrauc atbalsts nemierniekiem.

Irānas ārlietu ministrs uzsvēra, ka ASV iespējas noteikt Teherānas ārpolitiku beidzās 1979.gadā, kad islāma revolūcijā tika gāzts Rietumu atbalstītais šahs.

Tramps sestdien paziņoja, ka Vašingtona ir uzsākusi “izlēmīgu un spēcīgu militāru rīcību”, lai novērstu Jemenas hutiešu nemiernieku radītos draudus kuģošanai Sarkanajā jūrā.

Hutieši svētdien paziņoja, ka ASV triecienos nogalināts vismaz 31 cilvēks un ievainots 101 cilvēks.

Nemiernieki arī brīdināja, ka atbildēs uz tādiem triecieniem.

Arī Irāna, kas atbalsta hutiešus, svētdien nosodīja ASV triecienus, raksturojot tos kā starptautisko tiesību pārkāpumu.

Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Esmaeils Bakaejs “stingri nosodīja brutālos ASV gaisa triecienus”, sakot, ka tie “ir rupjš ANO Hartas principu pārkāpums”.

Jaunie ASV triecieni veikti neilgi pēc tam, kad hutieši paziņoja, ka tie vērsīsies pret visiem Izraēlas kuģiem Sarkanajā jūrā, Arābijas jūrā, Bābelmandeba šaurumā un Adenas līcī.

Hutieši, kas kontrolē lielāko daļu Jemenas, Gazas joslā notiekošā kara laikā raidīja dronus un raķetes uz kuģiem Sarkanajā jūrā, kurus viņi uzskatīja par saistītiem ar Izraēlu.

Uzbrukumi kuģiem tika apturēti, kad janvārī sākās pamiers Gazas joslā.

Hutieši otrdien paziņoja, ka Izraēlas kuģu braucienu aizliegums “stāsies spēkā no šī paziņojuma publicēšanas laika” un ka “jebkuram Izraēlas kuģim, kas mēģinās pārkāpt šo aizliegumu, tiks uzbrukts izsludinātajā operāciju zonā”.

Uzbrukumi turpināsies, līdz Izraēla atkal atļaus palīdzības piegādes Gazas joslai, sacīja hutieši.

Pentagona preses pārstāvis Šons Pernels paziņoja, ka “kopš 2023.gada hutieši ASV karakuģiem uzbrukuši 174 reizes un komerciāliem kuģiem – 145 reizes”.