Konolija nomainījusi prezidenta amatā 84 gadus veco Maiklu Higinsu, kurš vairs nevarēja kandidēt uz pārvēlēšanu, jo jau bijis prezidents likumā atļautos divus termiņus.

68 gadus vecā Konolija sevi raksturo kā miera un vienotības balsi. Iepriekš viņa strādājusi par psiholoģi un advokāti, un viņu atbalsta īru republikāņu partija “Sinn Fein”, sociāldemokrāti, leiboristi un citas kreisi orientētas partijas. Viņa iestājas par Īrijas militāro neitralitāti un kritizē ASV militāro klātbūtni Šanonas lidostā.

Prezidenta amats Īrijā tiek uzskatīts par lielā mērā ceremoniālu, taču prezidentam ir arī svarīgi pienākumi, tai skaitā jāsniedz savs viedoklis par ierosināto likumprojektu atbilstību konstitūcijai pirms to parakstīšanas.

Prezidenta amata pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un viens cilvēks var ieņemt šo amatu ne ilgāk kā divus termiņus.

Konolija, kas kritizējusi arī Eiropas Savienību (ES), savā inaugurācijas runā paziņoja, ka Īrijas vēsture apliecina, ka tā ir “labi piemērota, lai vadītu un formulētu alternatīvus diplomātiskus risinājumus konfliktiem un karam”.

Vēlēšanās Konolija izcīnīja 63% balsu, ievērojami apsteidzot savu vienīgo konkurenti Heteru Hamfrīsu, kas pārstāv centriski labējo partiju “Fine Gael”.

Šīs bija pirmās prezidenta vēlēšanas kopš 1973. gada, kad īriem faktiski bija jāizlemj tikai starp diviem kandidātiem.

Gandrīz 13% no 1,65 miljoniem nodoto biļetenu bija nederīgi, kas ir rekords mūsdienu Īrijas vēlēšanās.

Lai gan Konolijai kā prezidentei ir ierobežota politiskā vara, viņas pilnvaru laiks var pastiprināt domstarpības starp prezidenta kanceleju un valdību.

Konolija ir apņēmusies par prioritāti izvirzīt Īrijas un Lielbritānijai piederošās Ziemeļīrijas apvienošanu.