Borels un viņa Japānas ārlietu ministrs Takesi Ivaja prezentēja paktu par sadarbības stiprināšanu, kas cita starpā paredz kopīgas militārās mācībās un apmaiņu ar informāciju aizsardzības rūpniecības nozarē un ar kosmosa drošību saistītos jautājumos.

“Esmu ļoti gandarīts, ka kopā ar ministru Ivaju esam šeit, lai paziņotu par šīs Eiropas Savienības un Japānas drošības un aizsardzības partnerības noslēgšanu,” paziņoja Borels.

Viņš to nosauca par “pirmo šāda veida līgumu”, ko ES ir noslēgusi ar kādu Āzijas un Klusā okeāna reģiona valsti.

“Mēs dzīvojam ļoti bīstamā pasaulē”, un, “ņemot vērā situāciju abos mūsu reģionos, šis politiskais ietvars padziļina mūsu spēju kopīgi cīnīties pret jauniem draudiem”, uzsvēra Borels.

Viņš nepieminēja Ķīnu, taču Japāna jau iepriekš ir nosaukusi kaimiņvalsti par savu lielāko drošības problēmu, jo Pekina reģionā palielina militāro potenciālu.

Pēc sarunām Tokijā Borels dosies uz Dienvidkoreju, kur galvenais darba kārtības jautājums būs Ziemeļkorejas radītais apdraudējums.

ASV ir paziņojušas, ka Krievijā atrodas tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru, kas gatavojas karot Ukrainā.

Phenjana ceturtdien arī izmēģināja vienu no savām jaunākajām un jaudīgākajām raķetēm, demonstrējot draudus ASV kontinentālajai daļai dažas dienas pirms vēlēšanām.

ES un Japānas drošības līgums, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, paredz “konkrētu jūras spēku sadarbību”, tostarp rīkojot kopīgas mācības un ostu apmeklējumus, kas varētu notikt arī “abpusēji izraudzītās trešajās valstīs”.

ES un Japāna apspriedīs “attiecīgo aizsardzības iniciatīvu attīstību, piemēram, informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar aizsardzības rūpniecību”.

Japāna, kas kara tehnikas ziņā gadu desmitiem ir paļāvusies uz ASV, kopīgi ar Itāliju un Lielbritāniju izstrādā jaunu iznīcinātāju, ko paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2035.gadam.

Japāna līdz 2027.gadam palielinās aizsardzības izdevumus līdz NATO standartam – 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aizsardzības finansējuma palielināšana daļēji saistīta ar Ķīnas pieaugošo militāro spiedienu uz Taivānu.

Pekina apgalvo, ka sala esot tās teritorijas sastāvdaļa, un neizslēdz iespēju izmantot spēku, lai to pakļautu savai kontrolei.

Piektdien Borels un Ivaja arī apmainījās ar Japānas un ES stratēģiskās partnerības līguma jeb SPA ratifikācijas dokumentiem.

SPA oficiāli stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.