Lai inaugurācijas ceremonijā atklāti runāja par kara draudiem pēc gadiem ilgi pieaugošā Pekinas spiediena, kura nolūks ir pakļaut demokrātisko Taivānu konmunistu pārvaldītās kontinentālās Ķīnas varai.

Lai sacīja, ka ir iestājies “Taivānas demokrātijas slavas laikmets”, un pateicās salas iedzīvotājiem par to, ka viņi “atsakās pakļauties ārējo spēku ietekmei un apņēmīgi aizstāv demokrātiju”.

Lai, kurš pārstāv valdošo Demokrātisko progresīvo partiju (DPP) un  iestājas par Taivānas neatkarību un par ciešu attiecību veidošanu ar ASV, uzvarēja prezidenta vēlēšanās janvārī.

Pekina uzskata viņu par bīstamu separātistu un pirms vēlēšanām brīdināja, ka Lai kļūšana par prezidentu novedīs pie “kara un pagrimuma” salā.

Lai uzvara vēlēšanās nozīmē, ka pirmo reizi Taivānas neatkarības atbalstītāji noturējušies pie varas trīs pilnvaru termiņus pēc kārtas. Iepriekšējā Taivānas prezidente Cai Inveņa amatā aizvadīja divus četru gadu termiņus pēc kārtas.

“Saskaroties ar daudzajiem draudiem un infiltrācijas mēģinājumiem no Ķīnas, mums ir jāparāda mūsu apņēmība aizstāvēt savu tautu, kā arī jāpalielina mūsu izpratne par aizsardzību un jāstiprina mūsu tiesiskais regulējums valsts drošībai,” paziņoja Lai.

Jaunais prezidents sacīja, ka viņa valdība “nedz padosies, nedz provocēs, un saglabās status quo” – līdzsvaru, kas saglabā Taivānas suverenitāti, vienlaikus nepasludinot oficiālu neatkarību.

“Es arī vēlos aicināt Ķīnu pārtraukt Taivānas politisko un militāro iebiedēšanu,” paziņoja Taivānas jaunais prezidents.

1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, “de facto” radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.