Ziemeļkorejas valdības pasūtījums bija daļa no plašāka tirdzniecības darījuma, kura mērķis bija atvērt jaunus sadarbības ceļus starp abām valstīm.

Darījuma sākotnējā summa bija aptuveni 65 miljoni eiro, bet ar uzkrātajiem procentiem pēc vairāk nekā 50 gadiem tā pieaugusi līdz gandrīz 370 miljoniem dolāru.

Zviedrijas valdība joprojām divreiz gadā sūta rēķinu Ziemeļkorejai – un tā vienkārši ignorē to.

Ironiski, ka šis “lielākā autozādzība pasaulē” notika valstī, kur privātīpašums uz automašīnām gandrīz aizliegts.

Lielākā daļa “Volvo” nonāca pie Ziemeļkorejas amatpersonām, bet pārējās izmantoja kā taksometrus Phenjanā.

Dažas no šīm automašīnām joprojām esot redzamas Ziemeļkorejas galvaspilsētas ielās – liecība tam, cik izturīgi bija 70. gadu “Volvo”.

Lai gan “Volvo” savu naudu atguva, jo darījums bija apdrošināts ar Zviedrijas Eksporta kredīta aģentūras (EKN) palīdzību, Ziemeļkorejas parāds joprojām tiek uzskatīts par simbolisku rētu diplomātiskajās attiecībās starp abām valstīm.

Tiesa, Zviedrija joprojām ir viena no retajām Rietumvalstīm ar vēstniecību Phenjanā, un tai ir būtiska starpnieka loma sarunās starp Ziemeļkoreju un ASV.

Daudzi diplomāti pat uzskata, ka šie “nozagtie Volvo” nevilšus palīdzējuši nostiprināt Zviedrijas kā uzticama starpnieka reputāciju.