“Krievija nav lielvara. Pēc vairāk nekā desmitgades konflikta, ieskaitot četrus gadus pilna mēroga karu Ukrainā, Krievija knapi pavirzījusies aiz 2014. gada frontes līnijas,” uzstājoties ar runu ikgadējā Minhenes Drošības konferencē, norādīja Kallasa. “Un par kādu cenu? 1,2 miljoni upuru.”

Viņa piebilda, ka tagad Krievija ir salauzta, tās ekonomika ir sagrauta, atslēgta no Eiropas enerģētikas tirgiem un pašas tās pilsoņi bēg no savas valsts. Neskatoties uz to, Krievija joprojām izvirza nereālistiskas prasības.

ES diplomātiskā dienesta vadītāja uzsvēra, ka lielākie draudi, ko šobrīd rada Krievija, ir faktā, ka Maskava lielākus panākumus gūst pie sarunu galda nekā kaujas laukā.

Ja tiek ierobežots Ukrainas armijas skaitliskais sastāvs, tad jāierobežo arī Krievijas armija, komentējot tā dēvēto ASV miera plānu, norādīja Kallasa, piebilstot, ka Maskavai jākompensē zaudējumi, ko tā nodarījusi Ukrainai.

Nav pieļaujama krievu kara noziedznieku amnestija, bet nolaupītajiem ukraiņu bērniem jāatgriežas dzimtenē, uzsvēra ES pārstāve, piebilstot, ka tas ir mazākais, kam Krievijai jāpiekrīt, ja tā patiesi vēlas panākt mieru.

Taču, ņemot vērā to, ka Eiropa nesaskata Kremļa gatavību sarunām, tā turpinās pārapbruņošanos, piebilda Kallasa.