“Mēs apzināmies, ka mums ir spēja, ja mēs to izvēlētos, pabeigt “Zelta kupolu” ar investīcijām partnerībā (ar ASV). Un tas ir kaut kas, ko mēs apsveram un kas ticis apspriests augstā līmenī,” preses konferencē sacīja Kārnijs.

Tramps vēlas sistēmu, kas varētu aizsargāt valsti no plaša ienaidnieka ieroču klāsta – no starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm līdz hiperskaņas un spārnotajām raķetēm un droniem – un kas sāktu darboties apmēram trīs gadu laikā, tātad neilgi pirms viņa otrās prezidentūras beigām.

Kārnijs brīdināja par jauniem un pieaugošiem raķešu draudiem, “kas ne pārāk tālā nākotnē varētu nākt no komosa”.

“Mēs uztveram šos draudus nopietni,” sacīja premjers.

Kanāda un ASV ir partneres kontinentālajā aizsardzībā, kuru nodrošina Ziemeļamerikas Gaisa telpas aizsardzības pavēlniecība (NORAD).

Kanāda tomēr mēģina diversificēt savas tirdzniecības un drošības partnerības, jo savulaik stiprās Kanādas un ASV attiecības ir pasliktinājušās kopš Trampa otrās prezidentūras sākuma.

Kanāda nesen paziņoja, ka pārskata ASV ražoto kaujas lidmašīnu F-35 iegādes darījumu, un parakstīja līgumu ar Austrāliju par Arktikas radaru sistēmu izstrādi.

Kārnijs sacīja, ka viņa valdība arī risina sarunas ar sabiedrotajiem Eiropā par iespēju “kļūt par pilntiesīgu partneri “ReArm Europe”‘, kas ir iniciatīva Eiropas aizsardzības spēju un rūpniecības atbalstīšanai.