Komentārā, kas publicēts vietnē “LinkedIn”, Kariņš uzsver, ka gandrīz 80 gadus pastāvējušais abu partiju konsenss ASV ārpolitikā un ASV starptautiskā “brīvās pasaules” līderes loma ir zudusi.

Tikmēr Eiropa spiesta reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem un cenšas saprast, ko nozīmē “stratēģiskā autonomija”.

Viņa vērtējumā pārmaiņas transatlantiskajās attiecībās kļūst vēl nedrošākas, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

Kariņš skaidro, ka līdz šim Eiropa Krievijas atturēšanā ir paļāvusies uz ASV “cieto varu”, ko tā īstenoja caur NATO.

“Tagad Eiropa saskaras ar skarbo realitāti – neskaidro ASV atbalstu, vienlaikus tā ir slikti sagatavota, lai neatkarīgi no politiskās gribas pati spētu ātri uzņemties konvencionālās aizsardzības nastu,” pauž bijušais premjers.

Viņš klāsta, ka viena lieta ir apņemties piešķirt finansējumu aizsardzības spēju stiprināšanai, bet pavisam kas cits ir īstenot politiku, nodrošināt vajadzīgo militāro aprīkojumu un pieņemt darbā, kā arī apmācīt vajadzīgo personālu.

Kariņš spriež, ka tas ir process, kura pabeigšanai ir vajadzīgi gadi.

Bijušā premjera ieskatā līdzās šīm politiskajām pārmaiņām jauns izaicinājums transatlantiskajās attiecībās ir ASV un Izraēlas karš Irānā.

Viņš norāda uz Eiropā plaši izplatīto uzskatu, ka pirms kara sākšanas ar sabiedrotajiem Eiropā nenotika nekādas sarunas un ka tam ir trūkusi iespējamo seku analīze, arī par Irānas spēju slēgt Hormuza šaurumu tankkuģu satiksmei un eksportam.

Kariņš atzīmē, ka, pieaugot enerģijas izmaksām pasaulē, politiskā nestabilitāte palielināsies, jo enerģijas cenu kāpums paaugstina inflāciju un līdz ar to arī dzīves dārdzību.

Viņaprāt, tas dod papildu jaudu “radikāli labējiem” politiskajiem spēkiem.

Bijušais premjers uzsver, ka ASV prezidenta Donalda Trampa popularitātes reitingi Eiropā ir zemi ne tikai Irānas kara dēļ, bet arī centienu “anektēt” Grenlandi dēļ, neņemot vērā ne grenlandiešu gribu, ne Dānijas nostāju.

Kariņa vērtējumā tas ierobežo Eiropas valdību manevra iespējas, jo politiski Eiropas līderiem kļūst arvien grūtāk iestāties par ciešām saitēm ar valsti, kuru vada vietējā sabiedrībā nepopulārs līderis.

Viņaprāt, tas nozīmē, ka “Eiropa tiek virzīta ciešāk kopā”, un uzlabojas Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas attiecības.

Bijušais premjers uzskata, ka aktuāls ir jautājums par tirdzniecību starp ASV un ES.

Lai gan pērn starp pusēm tika panākta vienošanās, Eiropas Parlamentā (EP) tā nav ratificēta.

Kariņš uzsver, ka, kamēr Eiropas valstu valdības ir spiestas ņemt vērā praktiskus apsvērumus, vērtējot jebkuras tirdzniecības vienošanās priekšrocības, piemēram, nacionālo drošību, EP pārstāv vēlētājus tieši un parlamentārieši nav piesaistīti savu valdību lēmumiem vai nostājām.

Bijušais premjers akcentē, ka transatlantiskās attiecības patlaban padara izaicinošas ne tikai mainīgā ASV nostāja, bet arī nepilnīgā ES arhitektūra kopumā un atkarība no ASV militārā atbalsta.